Lai pašvaldība Cēsīs izveidotu atskurbtuvi, būtu nepieciešami 30 līdz 40 tūkstoši latu, turklāt gadā šādas iestādes uzturēšana izmaksātu 35 000 latu, – liecina pašvaldības aprēķini, par kuriem informēja pašvaldības pārstāvis Andris Vanadziņš.
Vakar par atskurbtuves nepieciešamību Cēsīs diskutēja Cēsu domes priekšsēdētājs Gints Šķenders (TP), priekšsēdētāja vietnieks Jānis Rozenbergs, Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Imants Mitrošenko un reģiona pārvaldes Cēsu iecirkņa priekšnieks Jānis Goba. Sarunā piedalījās ar Cēsu novada pašvaldības policijas priekšnieks Valdis Sviķis.
Sarunas gaitā tikšanās dalībnieki vienojās, ka atskurbtuve pilsētā būtu nepieciešama, taču tā ir Iekšlietu ministrijas atbildība, un pašvaldībai nav līdzekļu, lai šādu iestādi uzturētu.
Visas puses vienojās, ka jārosina pārskatīt noteikumi par aizturēšanas ilgumu, lai sareibušos varētu ievietot Valsts policijas iecirkņu īslaicīgās aizturēšanas izolatoros. Savukārt pašvaldības varētu apmaksāt savu iedzīvotāju naktsmītnes policijā, pēc tam liekot grēkāžiem atstrādāt skādi novada uzkopšanas darbos.
“Ļoti bieži ir situācijas, kad pašvaldības policijas darbinieki nevar pildīt savus ikdienas pienākumus un patrulēt ielās tikai tāpēc, ka viņi ir aizturējuši kādu pārlieku sareibušu pilsoni, kuru nav kur likt. Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas izolatoros sagurušos pretī neņem, atskurbtuves nav, bet cilvēku atstāt salā guļam uz ielas taču arī nevar! Tāpēc mēs pašvaldībā jau sākām analizēt iespējas izveidot Cēsīs atskurbtuvi. Taču Pašvaldību savienībā, tiekoties ar kolēģiem no citām pilsētām un novadiem, secināju, ka tā ir valsts līmeņa problēma un nebūtu pareizi to kārtējo reizi risināt uz pašvaldību pieticīgo budžetu rēķina,” sarunā pastāstīja Cēsu novada domes priekšsēdētājs.
Pašvaldības vadītājs uzskata, ka sabiedriskās kārtības uzturēšana tomēr ir Iekšlietu ministrijas atbildība, bet pašvaldībām tā ir brīvprātīga funkcija. “Ja mēs par saviem līdzekļiem veidosim atskurbtuvi Cēsīs, tad jārēķinās ar būvniecības izdevumiem 30 000-40 000 latu apmērā un iestādes uzturēšanas izdevumiem ap 35 000 latu gadā. Tie ir lieli tēriņi! Ja Iekšlietu ministrija negrib piedalīties šīs aktuālās problēmas risināšanā, tad pašvaldībām arī var būt strikta nostāja un mēs atteiksimies no līdzdalības sabiedriskās kārtības nodrošināšanā,” uzskata Šķenders.
Kā pastāstīja Imants Mitrošenko, savulaik izstrādāts plāns par atskurbtuvju būvniecību, taču tas tapis treknajos gados ar pārspīlētām būvniecības izmaksām un tagad šī iecere atlikta. Viņš atzina, ka problēma jārisina, sadarbojoties Valsts policijai, Iekšlietu ministrijai un pašvaldībām.
Pašvaldības policijas priekšnieks ieteica ātrāko un lētāko risinājumu: “Jāmaina noteikumi, kas nosaka, ka Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas izolatorā personu drīkst ievietot uz laiku līdz trim stundām. Vajag atgriezties pie 12 stundām, tas ir pietiekoši, lai aizturētais atskurbtu un varētu patstāvīgi doties mājās. Tagad pašvaldības policisti paceļ uz ielas pakritušu dzērāju un pēc tam visu nakti ar viņu auklējas. Novadā dzīvojošos mēs nogādājam mājās, protams, ja cilvēks ir spējīgs izstāstīt, kur dzīvo, bet ko darīt ar viesiem no attālākiem novadiem? Mums jau ir parādījušies pastāvīgie klienti, kas pašvaldības policijas busiņu izmanto kā taksometru. Kad ir sadzērušies tā, ka pašu spēkiem uz mājām netiek, zvana mums – policija, esmu galīgi pilnā, aizvediet mani mājās!”
Cēsu policijas iecirkņa priekšnieks Goba atzina, ka Cēsu iecirkņa īslaicīgās aizturēšanas izolatorā ir divas kameras, kurās varētu ievietot pārlieku sareibušos. Protams, pirms nogādāšanas kamerā aizturētajam būtu jāveic medicīniskā apskate. “Ja aizturēšanas laiku atkal pagarinātu līdz 12 stundām, problēma būtu atrisināta. Sareibušais, mūsu dežuranta pieskatīts, varētu siltumā izgulēties, atskurbt un pašu spēkiem doties mājup. Tagad arī valsts policijas ekipāžām ik pa laikam nākas tērēt laiku un benzīnu, lai vadātu uz mājām sagurušos.”
LETA
Komentāri