Laikā no 15.aprīļa plkst.6.30 līdz 16.aprīļa plkst.6.30, Latvijā dzēsti 95 kūlas ugunsgrēki, kas ir šogad lielākais vienā dienā reģistrēto kūlas ugunsgrēku skaits. Līdz ar to šopavasar valstī fiksēti jau 338 pērnās zāles dedzināšanas gadījumi, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) operatīvā informācija.
Ugunsdzēsēji kūlas ugunsgrēku skaita palielināšanos skaidro ar siltāka laika iestāšanos. Pērnā zāle aizvien vairāk izžūst un līdz ar to arī ugunsgrēku platības ir aizvien lielāka.
VUGD atgādina, ka, dedzinot kūlu, cilvēki apdraud gan savu, gan arī apkārtējo īpašumu, veselību un pat dzīvību. Pēdējos gados kūlas ugunsgrēkos cilvēki gan nav gājuši bojā, taču daudzi ir cietuši.
Kā uzsver ugunsdzēsēji, pērnā zāle tiek dedzināta tikai tajās vietās, kur rudenī tā nav nopļauta. Tomēr kūlas dedzināšana nav pareizais veids, kā sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas.
Ministru kabineta “Ugunsdrošības noteikumi” paredz, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka. Noteikumu 20.punkts paredz, ka objekta teritorija sistemātiski jāattīra no degtspējīgiem atkritumiem, bet ap ēkām desmit metrus plata josla jāattīra no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām. Cita starpā minētajā normatīvajā aktā noteikts, ka zemes īpašnieks (vadītājs) veic visus nepieciešamos pasākumus, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana.
Par kūlas dedzināšanu fiziskām personām draud naudas sods no 200 līdz 500 latiem vai pat administratīvais arests uz laiku līdz 15 diennaktīm. To nosaka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179.pants “Ugunsdrošības prasību pārkāpšana”, kurā cita starpā paredzēta atbildība tieši par kūlas dedzināšanu. Par šajā pantā minētajiem pārkāpumiem iedzīvotājus var sodīt gan policija, gan arī ugunsdzēsēji.
LETA
Komentāri