Krīzes iespaidā iedzīvotāji krietni retāk pusdieno sabiedriskās ēdināšanas iestādēs un, pusdienojot ārpus mājām, vidēji tiek tērēti tikai 2,80 lati, liecina pētījumu centra SKDS 2010.gada janvārī veiktās Latvijas iedzīvotāju aptaujas dati.
Kā informēja SKDS valdes loceklis Arnis Kaktiņš, aptaujas rezultāti liecina, ka iedzīvotāju maksātspējas pasliktināšanās ļoti nopietni skārusi sabiedriskās ēdināšanas sektoru. Ievērojami samazinājies ne tikai to iedzīvotāju skaits, kuri mēdz pusdienot dažādās sabiedriskās ēdināšanas iestādēs, bet samazinājušās arī vidējās vienām pusdienām tērētās naudas summas.
Janvārī veiktās aptaujas dati liecina, ka patlaban dažādās sabiedriskās ēdināšanas iestādēs kopumā mēdz pusdienot tikai 30% Latvijas iedzīvotāju. Tas ir daudz mazāk nekā pirms gada, kad šajās iestādēs kopumā mēdza pusdienot 40% iedzīvotāju. Savukārt 2007.gada un 2008.gada sākumā tērēt naudu pusdienām sabiedriskās ēdināšanas iestādēs mēdza aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju. Šā gada janvāra aptaujas dati uzrāda mazāko sabiedriskās ēdināšanas vietu apmeklētāju īpatsvaru kopš 2003.gada janvāra, kad pirmo reizi aptaujā tika iekļauts attiecīgs jautājums.
Neskatoties uz to, ka jau iepriekšējos gados tikai ļoti neliels Latvijas iedzīvotāju īpatsvars apgalvoja, ka dažādās sabiedriskās ēdināšanas iestādēs mēdz pusdienot katru vai gandrīz katru dienu, pēdējo divu gadu laikā tas samazinājies vairāk nekā uz pusi. 2010.gada janvārī katru vai gandrīz katru dienu to mēdza darīt tikai 6%, taču 2008.gada janvārī – 14% iedzīvotāju.
Samazinājies ne vien sabiedriskās ēdināšanas iestāžu apmeklējumu skaits, bet arī tur veiktie tēriņi. 2009.gada janvārī vidējā pusdienām tērētā naudas summa bija 2,80 lati pretstatā 3,18 latiem pirms gada vai 3,27 latiem pirms diviem gadiem. Līdz ar to vidējais tēriņu apjoms ir atgriezies 2007.gada līmenī, kad pusdienām sabiedriskās ēdināšanas iestādēs vidēji tika tērēti 2,78 lati.
Savukārt visbiežāk pusdienu laikā atstātā naudas summa šī gada janvārī bija divi lati, kamēr vēl pirms gada visbiežāk vienā pusdienošanas reizē ārpus mājas tika tērēti trīs lati.
Aptaujas dati liecina, ka kopumā 44% iedzīvotāju, kuri mēdz pusdienot sabiedriskās ēdināšanas iestādēs, vienā pusdienošanas reizē vidēji tērē līdz diviem latiem. Naudas summas, kas ir robežās no 2,01 lata līdz trīs latiem, vidēji tērē 29% iedzīvotāju, no 3,01 lata līdz četriem latiem vidēji tērē 12% iedzīvotāju, bet no 4,01 lata līdz pieciem latiem – 10% iedzīvotāju. Savukārt vairāk par pieciem latiem vienā pusdienošanas reizē tērē tikai 3% iedzīvotāju.
Aptaujas dati liecina, ka salīdzinoši biežāk jeb 37% dažādās sabiedriskās ēdināšanas iestādēs mēdz pusdienot Rīgā un Vidzemē – 31% dzīvojošo, bet Kurzemē tikai – 25%, Zemgalē – 21% un Latgalē – 24% dzīvojošo.
Kaktiņš norāda, ka aptaujas rezultāti nepārsteidz, ka salīdzinoši ļoti liela daļa jeb 78% nestrādājošo – pensionāri, bezdarbnieki, mājsaimnieces – nemēdz ēst pusdienas sabiedriskās ēdināšanas iestādēs, taču aptaujas dati atklāj, ka arī vairāk nekā puse jeb 58% strādājošo pusdienošanai neizmanto sabiedriskās ēdināšanas iestāžu pakalpojumus.
Aptaujā piedalījās 1014 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā.
Pēc NOZARE.LV
Komentāri