Pērnajā gadā vairāk nekā 100 bezsaimnieka kaķu tika nogādāti Cēsu dzīvnieku patversmē, neatrodot tiem saimniekus, dzīvnieciņus iemidzināja.
Cēsu pašvaldības komunālās nodaļas darbinieki nereti dzird iedzīvotāju sūdzības par klaiņojošiem kaķiem. Biežāk zvana cēsnieki, kuri dzīvo daudzdzīvokļu namos. Viņiem nepatīk, ka minči piečurā kāpņu telpas, guļ uz mašīnu dzinēju pārsegiem, skaļi ņaud, vasarā teritoriju iezīmē smilšu kastēs, kur jārotaļājas bērniem.
“Pat jau šogad cilvēki sūdzējās, ka atkal pie mājām ir klaiņojoši kaķi, drīz kādai kaķenītei būs bērni. Bija jānoķer un uz patversmi jāved grūsna kaķīte. To dzīvnieku ķērāji ir apņēmušies darīt, bet sirds taču sāp,” sacīja komunālinženiere Anita Bukeja un pārjautāja: “Kāds ir jūsu risinājums? Cilvēkiem trūkst atbildības. Mājdzīvnieks ir mājdzīvnieks. Un kaķim ir jābūt mājdzīvniekam.” Šo domu papildināja arī Pārtikas un veterinārā dienesta Cēsu pārvaldes vadītāja vietniece Indra Tomiņa. “Kaķis pilsētā ir mīļdzīvnieks, mājas luteklis. Klaiņojošo dzīvnieku problēmu nevar risināt ar to, ka daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji kaķīšus piebaro, nepietiek arī ar to, ka kaķenītes sterilizē. Kaķīši arī slimo, par mājdzīvnieka veselību jārūpējas visu tā mūžu. Jāvakcinē pret trakumsērgu, pret infekciju slimībām. Diemžēl visbiežāk klaiņojošie mājdzīvnieki ir dažādu ļoti nopietnu parazītslimību pārnēsātāji.”
Kāds ir pareizais risinājums?
Latvijas lielākajās pilsētās sadarbībā ar dzīvnieku aizsardzības organizācijām notiek kaķu sterilizācijas programma “Noķer – sterilizē – atlaid”, kuras laikā klaiņojošie kaķi tiek ķerti, sterilizēti un tad dzīvot spējīgie palaisti noķeršanas vietā.
Cēsu pašvaldība iepriekšējos gados finansējumu kaķu sterilizācijai nav piešķīrusi, taču šogad budžeta projektā paredzēja līdzekļus piecu kaķeņu sterilizācijai. Tas ir piliens jūrā, bet tomēr vairāk nekā nekas.
“Valstī ir šāda programma, rudenī mums likās svarīgi tajā piedalīties. Problēma Cēsīs ir aktuāla. Uzņēmīgākie iedzīvotāji, kuri rūpējas par klaiņojošajiem mājdzīvniekiem, vairākas kaķenes sterilizējuši par saviem līdzekļiem. Mēs domājām, ka pašvaldība varētu ar 100 latiem atbalstīt šo programmu, bet ekonomiskā situācija strauji mainījās un, iespējams, kad februārī apstiprinās budžetu, šādiem mērķiem līdzekļu nebūs,” tā A. Bukeja.
“Druva” sazinājās arī ar cilvēkiem, kuri ikdienā rūpējas par klaiņojošajiem dzīvniekiem daudzu pilsētas namu pagalmos. Valmieras ielas dzīvokļu kooperatīvās sabiedrības “Birzītes 6” kasiere – lietvede Aina Orina pastāstīja, ka daudzdzīvokļu namu kvartālā pašlaik mitinoties vismaz desmit kaķi, kuri naktsmājas atrod nevis siltā klubkrēslā, bet namu pagrabos, uz siltumtrašu caurulēm un kanalizācijas aku vākiem.
“Mūsu mājās dzīvo labi cilvēki, kuri kaķīšus ne tikai pabaro, bet kaķenītēm dod arī pretapaugļošanās tabletes. Trīs kaķenītes par saviem līdzekļiem esam sterilizējuši. Vairāk par klaiņojošo kaķu radītajiem draudiem mani uztrauc cilvēku nežēlība. Mēs barojam divus daļēji aklus kaķīšus, kuri saimniekiem nav bijuši vajadzīgi. Ik pa laikam pagalmā uzrodas jauni bezsaimnieka minkas. Esam redzējuši, ka pa lielo ielu brauc mašīna, kas pēkšņi apstājas, tūlīt aizbrauc. Un paliek ņaudoša radībiņa,” sacīja Aina Orina. Cilvēki, kuri rūpējas par klaiņojošiem mājdzīvniekiem uzskata, lai arī kāda ir ekonomiskā situācija, vienmēr sabiedrībā būs trūcīgāki un turīgāki cilvēki.
“Mēs ļoti priecātos, ja kāds, kuram ir vairāk līdzekļu, palīdzētu pašvaldībai, bieži pensionāriem, kuri rūpējas par pamestajiem dzīvniekiem, dodot naudiņu šo dzīvnieciņu sterilizēšanai un veselības uzturēšanai,” sacīja Aina Orina un piebilda, ka par cilvēka līdzjūtību liecina ne tikai tas, ka viņš spēj palīdzēt otram cilvēkam, bet arī dzīvnieciņam, kurš no cilvēka ir atkarīgs.
Indra Tomiņa uzsvēra: “Risinājums būtu tad, ja noķertās klaiņojošās kaķenes sterilizētu, izpotētu, tāpat darītu ar kaķēniem, un tad visus dāvinātu labiem cilvēkiem, kuriem nav naudas speciālajai operācijai, bet kuri apņemas par dzīvniekiem gādāt, rūpēties par veselību visu kaķa garo mūžu.”
Ir zināms, ka līdzīga pieredze ir Eiropas valstīs, un tur klaiņojošo mājdzīvnieku tēma pamazām zaudē aktualitāti.
Komentāri