Kamēr valdības līmenī tiek runāts par krīzi un meklēti risinājumi uzņēmēju atbalstam, kokrūpnieki atzīst- atbalsts vajadzīgs neatliekami.
„Iet smagi, bet mēģinām virs ūdens vēl turēties. Cik ilgi izvilksim, nezinu,” saka Skujenes pagasta z/s “Amatas” īpašnieks Jānis Lācis, kura galdniecība darbojas 17 gadus. Uzņēmējs nodarbina sešus cilvē-kus. Dažus pirms pāris nedēļām nācās atbrīvot no darba.
“Strādājam, izpildot konkrētus pasūtījumus. Jāsaka gan, ka janvāris, februāris un marts nekad nav bijuši darba bagāti mēneši, taču pašreiz ir lielāks klusums kā jebkad. Arī pasūtījumu uzkrājums nebija tik liels, lai izvilktu līdz martam. Ciet pavisam galdniecību neslēgšu, bet uz jautājuma zīmes visa darbošanās ir gan,” saka skujenietis, bilstot, ka daudziem uzņēmējiem šobrīd klājas grūti.
“Daudzi bankrotē. Par sevi domāju-izdzīvošu. Sliktākajā gadījumā man vēl ir izeja -vienu gadu piedzīt parādus. Bet simtprocentīgi teikt, ka krīzi pārvarēšu, nevaru. Taču atlaist no darba visus un galdniecību aizslēgt arī nav pareizais lēmums. Pēc tam atjaunot nebūs vienkārši,” stāsta J. Lācis.
Arī lielie ražotāji nav labākā situācijā. SIA „CED” finanšu direktors Andris Ziemelis “Druvai” saka: “Neziņu vieš gan mūsu pircēji ārzemēs, gan arī nav zināms, kāda varētu būt valdības rīcība. Sekojot informācijai par iespējamo valsts atbalstu, joprojām ir tikai diskusijas, reālu rezultātu vai palīdzības nav. Šobrīd ir sajūta, ka iestājies absolūts miers un sastingums. Grūti spriest, kas notiks. Uzņēmumā turpinām kursu, kuru uzsākām pirms gada, kad veicām pirmo darbinieku skaita samazināšanu. Labajos laikos pie mums strādāja 200 darbinieki. Pašreiz vairs 80, bet jau tuvākajā laikā šis skaits saruks līdz apmēram 60.”
A.Ziemelis nenoliedz, ka situācija var būt vēl sliktāka, un neizslēdz iespēju, ka uzņēmums varētu pārtraukt darbību. „Strādājam, izpildot konkrētus pasūtījumus. Ja tie būs, strādāsim, ja ne, nestrādāsim.
Drabešu pagasta SIA “Ekju” valdes priekšsēdētājs Juris Skoliņš norāda, ka pašreizējā situācijā jādomā tikai pozitīvi. Citādi nevar.
“Pēc tam, kad Taurenes pagastā darbību beidza kokapstrādes uzņēmums “Pondus”, paņēmām daļu darbinieku, sākām ražot to, ko gatavoja Taurenē, pārņēmām tirgu. Līdz ar to apgrozījums pat pieauga. Klāt pieņēmām vismaz 20 darbiniekus. Un mums ir gan savi pastāvīgie klienti, gan klāt nākuši jauni,” par uzņēmuma darbību stāsta J. Skoliņš, atklājot, ka ražotās dārza interjera preces piegādā galvenokārt Francijas, Spānijas tirgum.
Krīzi pārdzīvot cenšas arī Vaives pagasta kokapstrādes uzņēmums SIA “Inerce”. Komercdirektors Arnis Liepiņš gan norāda, ka krīze uzņēmumu vēl saudzējusi.
“Grūti ir, arī stress ir pastāvīgs, bet pagaidām vēl sūdzēties nevaram. Darbinieku skaitu samazinājām iepriekš – pirms visi vēl sāka runāt par krīzi. Šobrīd uzņēmumā strādā 50 darbinieki, un pie šī skaita mēģināsim turēties,” situāciju skaidro A. Liepiņš.
Komentāri