Šogad ziema mums dāvā vairāk prieka nekā pērn. Cilvēki cenšas to izmantot, nereti izvēlas arī slidot pa dīķu un ezeru ledu, aizsalušās ūdens tilpes labprāt izmanto arī zemledus makšķernieki, pastaigu cienītāji. Lai arī liekas, ka ledus ir izturīgs, tas allaž jāuztver kā samērā bīstama vide, jo nezinām, kas notiek zem tā. Varbūt tur skalojas ūdens un ledus kūst. Pat uz ezeriem ledus kārta var būt nevienmērīga, bet vēl bīstamākas ir upes, jo straume skalo ledu un, īpaši virs atvariem, tas var būt plāns. Jāatceras tas, ka ledus visbīstamākais ir ziemas sākumā un pavasarī.
Kas notiek, ja gadās nelaime, ja cilvēks ielūzt ledū? Nokļūstot aukstā ūdenī, ķermeni pārņem sāpes, jo dzīvības funkciju nodrošināšanas dēļ asinis no ekstremitātēm aizplūst uz iekšējiem orgāniem. Ielūstot cilvēks aukstuma dēļ samaņu zaudēs 10 – 15 minūtēs, ja nekustēsies, ja kustēsies – ātrāk, ja noguris – ātrāk, jo svars mazāks, jo ātrāk cilvēks zaudē samaņu. Pēc samaņas zuduma sākas slīkšana, jo cilvēks turpina elpot, elpošanas orgāni piepildās ar ūdeni.
Kā rīkoties, ja gadās ielūzt ledū, lūdzu skaidrot NBS Instruktoru skolas pasniedzēju – instruktoru, seržantu Ingu Linē: “Pirmais uzdevums – tikt ārā no ūdens. Viens no svarīgākajiem principiem – laukā jācenšas tikt uz to pašu pusi, no kurienes nācis, jo tur ledus gājēju zināmu laiku izturējis, tātad ir garantija, ka ledus neielūzīs atkal. Ja izkļūt mēģinās uz citu pusi, nav droši, ka ledus būs pietiekami biezs, lai nelūstu zem cilvēka svara.
Lienot ārā no ūdens uz ledus, svarīgi kustināt kājas, gluži kā peldot. Bieži cilvēks raujas laukā tikai ar roku palīdzību, piemirstot, ka arī kājas var palīdzēt.
Pat ja ledus tomēr lūst, jācenšas turpināt izkļūt laukā. Ja tas diemžēl neizdodas, jācenšas maksimāli lielu ķermeņa virsmu noturēt uz ledus. Apģērbs, piesalstot pie ledus, notur cilvēku virs ūdens, pat ja viņš zaudē samaņu. Šī situācija ļauj veikt glābšanas darbus.
Ja jūtat, ka laukā no ielūzušās vietas saviem spēkiem neizkļūt, vajadzētu censties palikt nekustīgi. Cilvēkam iekrītot ūdenī, ķermenis ar savu siltumu rada aizsargslāni, starp apģērbu un ķermeni rodas plāna kārtiņa ūdens, kas ir nedaudz siltāks, nekā apkārtējais ūdens. Ja kustēsieties, šis siltais ūdens aizplūdīs, tā vietā ieplūdīs aukstais, kas ķermenim atkal jāuzsilda, tā atdodot arvien vairāk siltuma.
Ja tomēr izdevies tikt uz ledus, uzreiz nevajag celties kājās, bet paripot kādu gabalu nost no bīstamās vietas, lai samazinātu atkārtotas ielūšanas iespēju.
Nākamais svarīgākais uzdevums – iespējami ātrāk censties no drēbēm izgriezt lieko ūdens daudzumu. Jo ūdens no ķermeņa siltumu vada prom aptuveni 15 reizes ātrāk nekā gaiss. Ja ir šķiltavas vai sērkociņi, ja tie ir izmantojami, var iekurināt ugunskuru, lai sasildītos. Ja nav, pēc iespējas vairāk jākustas, lai ķermenis pats ražotu siltumu un neiestātos atdzišana. Jākustas ar visām slapjajām drēbēm, jo kailam ir lielākas iespējas apsaldēties. Drēbes, kaut slapjas, būs noderīgākas. Virskārta tām sasals, bet apakškārtu ķermenis ar savu siltumu uzsildīs, un tas būs labāk, nekā uzturēties salā bez drēbēm.”
Gadījumos, ja redzat, ka cilvēks ielūzis ledū, nekavējoties pa tālruni 112 jāizsauc glābšanas dienests. Jācenšas pēc iespējas precīzāk norādīt negadījuma vietu, kā arī tuvākos iespējamos piebraukšanas ceļus. Ja dodaties cietušajam palīgā, jāievēro vairāki svarīgi priekšnoteikumi, lai arī pats neatrastos ledainajā ūdenī. Ielūzušajam jātuvojas rāpus, guļus, nedodoties līdz pašai ielūzuma vietai. No divu līdz piecu metru attāluma cietušajam jāpamet aukla, sasieti apģērba gabali, garš koks vai kāds cits priekšmets. Ja glābēji vairāki, jāievēro, ka tiem vienam no otra jāatrodas divu, trīs metru attālumā. Izvelkot cietušo uz ledus, tāpat rāpus jāvirzās prom no bīstamās vietas līdz krastam. Pats glābējs nedrīkst aizmirst par iespējamām briesmām ielūzt ledū.
Komentāri