Eksakto zinātņu apguvējiem Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas 12. klasē mācību nedēļa sākās netipiski.
Politikas un vēstures stundā skolotājas vietu klases priekšā ieņēma Latvijā pazīstamais sociālantropologs Roberts Ķīlis, lai ar jauniešiem runātu par it kā ļoti tālu nākotni – situāciju pēc 20 gadiem, Latvijas vietu Eiropā tajā laikā un latviešu nāciju, bet galvenais – liktu skolēniem aizdomāties par katra paša lomu šķietami neparedzamā nākotnē jau tagad, kad pienācis laiks izvēlēties profesiju un augstskolu.
“Zinot par nākotni, par prasībām, kādas būs pēc diviem gadu desmitiem, jūs varat tām piekārtot savus lēmumus,” uzsvēra R. Ķīlis. To, ka nākotni ir iespējams paredzēt pat 30 gadu intervālā, tās dienas skolotājs pamatoja ar 1967. gadā zinātnieku izteiktajām prognozēm, no kurām daudzas šodien piepildījušās ar lielu precizitāti. Par piemēru lektors nosauca faktu, ka mūsdienās sabojājušos sadzīves tehniku izmet un pērk jaunu, kas pirms 30 gadiem varēja šķist neiedomājami, jo sadzīves tehnikas labošanas darbnīcas tolaik zēla un plauka.
Stundas garumā sīkāk tika iztirzāta jūnijā veiktā iedzīvotāju aptauja par to, kāda Latvijā būs situācija 2030. gadā. Lektors jauniešu uzmanību vērsa uz to, ka 44 procenti aptaujāto sprieduši – viņu bērni Latvijā nedzīvos, bet 37 procenti piekrituši versijai, ka pati Latvijas valsts ar tādām robežām, kā tagad, nepastāvēs.
Analizējot nākotni, R.Ķīlis jauniešiem atklāja, ka situācija Latvijā būs izaicinoša, un lika aizdomāties, ka tieši viņu paaudze pēc diviem gadu desmitiem uzņemsies lielāko atbildību par iedzīvotāju labklājību. Rādot dažādas diagrammas, kurās attēlota migrācija un dabiskais pieaugums Eiropā un Latvijā, R.Ķīlis komentēja:” “Diemžēl jūsu paaudze, salīdzinot ar vecākām par jums, ir un būs skaitliski ļoti maza, turklāt daudzi būs aizbraukuši no šejienes.”
Klausoties neiepriecinošās prognozes, skolēniem radās jautājums, vai Latvijas valdība jau sen par tām zina un vai tās nav iecerēts sabiedrībai noklusēt. Sociālantropologs atklāja, ka varas pārstāvji jau kādu laiku centušies klusēt, bet nu vairs tas neizdodas. “Valsts varā ir jūtama zināma norūpēšanās par to, kas Latviju sagaida nākotnē, bet tās pārstāvji vēl nav gatavi klaji par to runāt,” secināja lektors. Stundā R.Ķīlis ļāva aizdomāties, ka valdība ir sapratusi – tai jāmaina attieksme, jāmeklē sadarbības iespējas ar iedzīvotājiem, bet tā vēl nav gatava tik būtiskam pagriezienam.
Runājot par ilgtermiņa ieguldījumu, ar ko cilvēks var rēķināties arī tad, ja nonācis negaidītās situācijās, kāda šobrīd ir ekonomiskā krīze, R.Ķīlis uzsvēra, ka to jaunieši jau saņēmuši – no vecākiem un skolas: “Pētījumi liecina, ka vecāki un skola dod divas trešdaļas no vērtību sistēmas, ko cilvēks var izmantot dzīvē. Ja mēs jūtamies apjukuši, domājot, uz ko tad valstij koncentrēties, lai ilgtermiņā Latvija būtu ieguvēja, tad es saku – pirmsskolas, pamatskolas un vidējā izglītība. To svarīgi juku laikos nepazaudēt.” R.Ķīlis jauniešiem darīja zināmus arī citus sabiedrībai svarīgus procesus ilgtermiņā un savu uzstāšanos, kurai aktīvi sekoja jautājumu uzdošana, beidza ar domu, ka nākotne ir paredzama, tikai jāinteresējas par sabiedriskiem procesiem.
R.Ķīlis bija pirmais no sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem, kuri šonedēļ iesaistās “Iespējamās misijas nedēļā” un uz vienu stundu kādā no Latvijas skolām uzņemas skolotāja darbu. Pirmo reizi šāda akcija notika mācību gada sākumā. Jau toreiz akcijā piedalījās arī Valsts prezidents, kurš 1. septembrī sabiedrisko zinību stundu vadīja Vecpiebalgas vidusskolā.
Pazīstamie cilvēki piekrituši ar savu līdzdalību celt skolotāja darba prestižu, jo “Iespējamās misijas” galvenais uzdevums ir piesaistīt augstskolu absolventu uzmanību darbam skolā, vēlmei iedvesmot skolēnus, ienest pārmaiņas skolas dzīvē, tādējādi dodot savu ieguldījumu sabiedrībā!
Komentāri