Jūlijā rūpnīcā “LODE”
– lielākajā būvmateriālu ražotājā Baltijas valstīs – bija
atvēlētas
telpas pasaules mākslinieku darbam un atpūtai.
Liepas ražotnes vecajā cehā vairākas dienas strādāja simpozija “Meditācijas gaisma” dalībnieki –
astoņu pasaules valstu mākslinieki no Amerikas un Kanādas līdz Japānai un Austrālijai. Latvijā saražoto produkciju, dažāda veida un toņu apdedzinātus ķieģeļus, viņi
izmantoja mākslai. Veselu gadu šie mākslas darbi veidos brīvdabas izstādi Cēsu pilsdrupās. Mākslinieki ķērās pie darba ar domu, ka viņu veidotās ķieģeļu kompozīcijas konkurēs ar 13. gadsimta varenajiem akmens mūriem. Izstāde Cēsu
pilsdrupās būs skatāma jebkurā gadalaikā.
Mākslinieki savu darbu radīšanai SIA “LODEs” produkciju varēja izmantot neierobežotos apjomos. Mākslinieki atzīst, ka Latvijas rūpnīcas ķieģeļi ir
kvalitatīvi, formu un krāsu daudzveidības dēļ
lielisks izejmateriāls arī mākslas
darbiem. Latvijas pārstāvis Pēteris Martinsons, Starptautiskās keramikas akadēmijas biedrs, par simpoziju saka: “Visi izmantojam vienu un to pašu materiālu – ķieģeli. Bija ļoti interesanti vērot, kā
katrs radījām unikālu mākslas darbu, dodot tam
raksturu. Apdedzinātie ķieģeļi
var
šķist savās iespējās ļoti ierobežots materiāls radošam darbam, bet es ticu, ka ne jau materiāls rada mākslinieku.”
Mākslinieki ar lielu pietāti izturējušies pret Cēsu viduslaiku pils vēsturisko vidi, viņu radītās ķieģeļu “skulptūras” to papildina. Diennakts tumšajā laikā
dažādi izgaismoti, mākslas darbi
pils apskati padara vēl interesantāku.
Ideja par pasaules mākslinieku satikšanos Latvijā pieder
Mākslas akadēmijas Keramikas nodaļas asociētai profesorei, māksliniecei Līgai Skariņai. “Rūpnīca Liepā ir kā radīta, lai tajā sapulcinātu māksliniekus, Pasaules keramiķu akadēmijas biedrus. Ražotnē ir liela ķieģeļu dažādība
masas, izmēru un formas ziņā. Katrs no mums
pārliecinājās, ka ķieģeļi ir labā kvalitātē. Visi veicām uzdevumu –
ņemt gatavus būvniecības materiālus un no tiem izveidot interesantus stāstus un tēlus, kā arī rēķinājāmies, ka izstāde būs laukā, arī ziemā, kad jau pulksten četros iestājas krēsla,” stāsta Līga Skariņa. Viņas veidotais mākslas darbs saucas “Devona tornis”, skatītājiem uzsverot paša materiāla ģeoloģisko izcelsmi.
Ceļš uz starptautisko keramikas simpoziju „Meditācijas gaisma” no idejas līdz īstenošanai bijis ilgs. Pēdējos piecos gados aizvien neatlaidīgāk
meklēti
atbalstītāji un līdzgaitnieki, tāpēc
šogad
sasniegts rezultāts.
“Uzņēmums “LODE” jau vairāk nekā desmit gadus sadarbojas ar Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas katedru, piešķirot tai produkciju un mālu. Uzņēmumam
bija liels gods
ražotnē uzņemt pasaules līmeņa māksliniekus, keramiķus, kuri
mākslas darbu radīšanā izmantoja mūsu produkciju. Tādā veidā viņiem bija iespēja
pārliecināties par produkcijas augstvērtīgo kvalitāti – būtisku faktoru, ņemot vērā gan mākslas darbu tehniskās īpašības, gan estētiskās funkcijas, kā arī vidi, kur šie darbi tiks izvietoti plašākai apskatei,” uzsver SIA ” LODE” izpilddirektora vietniece, valdes priekšsēdētāja vietniece Dita Tjumina. “Mākslinieki ļoti
atzinīgi novērtēja “LODEs” produkciju, kas, mums, ražotājam, vēlreiz apstiprina
izejmateriālu un produkcijas kvalitāti. Tādā veidā arī klientiem, arhitektiem un būvniekiem ir iespēja pārliecināties par mūsu būvmateriālu kvalitāti. Tos vienlīdz labi var izmantot, gan veidojot mākslas objektus, gan būvējot un apdarinot ēkas. Atbalstot starptautisko keramikas simpoziju, “LODE” vēlējās sniegt
ieguldījumu kultūras un mākslas attīstībai reģionos. Mēs esam priecīgi, ka, pateicoties simpozijam, Liepas, Cēsu un, protams, “LODEs” vārds izskan Latvijā un arī tālu aiz mūsu valsts robežām. Tādā veidā mazu daļu Latvijas un “LODEs”
esam aizsūtījuši simpozija māksliniekiem līdzi uz Austrāliju, Krieviju, ASV, Gruziju un citām
valstīm.”
Mākslas darbos nepieciešamās koka konstrukcijas un detaļas simpozijam piešķīra Ieriķos izveidotā ražotne “EKJU”. Simpozija atklāšanas pasākumā viesi no Gruzijas, Krievijas, Lielbritānijas, Zviedrijas un citām valstīm tika cienāti ar vēl vienu Latvijai raksturīgu ražojumu
– “Cēsu alu”. Biedrība „Radošuma Meka” un SIA „ITA Konsultants” nodrošināja simpozija finansēšanu un organizēšanu. Viesi devās nakšņot uz Gaujienas pusi, kur Latvijas Mākslinieku savienība Zvārtavas pili.
Vladimirs Civins, mākslinieks no Krievijas, strādājot ar jau gataviem ķieģeļiem, domājis par mūžības tēmām. Cēsu pilsdrupās iedzīvojušās kompozīcijas, kurām nosaukums “Ādams un Ieva”, “Kains un Ābels”. Nato Eristavi piedāvā dzejiskas tēmas, kurās mālu lieliski papildina dzelzs un stikls – “Ķieģeļu impērija”, “Kuģis”. Roberts Harisons, pārstāvis no ASV un Kanādas, dodoties prom no Latvijas, Cēsu pilsdrupās atstājis “Sargus”. Savukārt Japānas un arī Austrālijas mākslas pārstāvi
Mitsuo Šoji viesošanās Latvijā rosināja komponēt. Darbā “Rekviēms” viņš ķieģeļu virsmu papildinājis ar zeltu. Spēcīgs ķieģeļu stāsts ar moto “Ieslodzīts”
izdevies
Gvenai Hīnijai
no
Lielbritānijas. Turpmāko gadu tas būs ieslodzīts Cēsu pilsdrupu mūros.
Mairita Kaņepe
Komentāri