Tie, kas biežāk ieskatās Cēsu klīnikas mājaslapā, zina, ka jau vairākus mēnešus klīnikā tiek meklēti jauni speciālisti. Un kaut jau piesaistīti trīs jauni ārsti, joprojām jūtams mediķu trūkums.
Nu jau vairāk nekā mēnesi Cēsu klīnikas kolektīvs savā vidū uzņēmis Rīgas Stradiņa Universitātes ceturtā mācību gada rezidenti traumatoloģijā – ortopēdijā Inesi Breidi, jau piektdien, 7.februārī, Cēsu
klīnikā darbu uzsāks ausu, kakla un deguna ārste – rezidente Inga Irmeja, savukārt nu jau vairāk nekā divus gadus Cēsu klīnikā strādā ķirurģijas rezidente Lelde Lauka.
Cēsu klīnikas medicīnas direktore Anda Skrastiņa, kas koordinē jauno ārstu pieteikšanos darbā, atzīst – kaut trīs rezidenti jau ir piesaistīti, slimnīcā joprojām jūtams ārstu trūkums. “Lai nodrošinātu dežūras, pacientu pieņemšanu un lai ārsts nebūtu pārslogots, slimnīcā vajadzētu vēl vienu traumatologu, acu ārstu, kā arī augsti kvalificētus ārstu palīgus un māsu palīgus. Mēs par šīm vakancēm esam izvietojuši sludinājumus, taču atsaucība ir niecīga. Iemesls varētu būt tas, ka jaunie ārsti, kas tikko beidz studijas, labprātāk izvēlas darbu Anglijā, Norvēģijā, Zviedrijā. Ārstu, kas apzinās speciālistu trūkumu lauku reģionā un ir gatavi šeit strādāt, ir gaužām maz,” tā A.Skrastiņa. Medicīnas direktore arī uzsver, ka iespēja piesaistīt jaunos speciālistus
reģionos nav sakārtota valstiski, šim nolūkam būtu nepieciešams izstrādāt īpašu programmu, bet tādas nav.
A.Skrastiņa uzskata, ka galvenais, kas jāpiedāvā jaunajiem ārstiem, ir sakārtota un moderna darbavieta. “Jaunajiem speciālistiem ir jādod iespēja strādāt ar modernākajām tehnoloģijām, lai viņš varētu praksē izmantot to, ko mācījies – atbilstoši mūsu gadsimtam. Savukārt ieinteresētajam reģionam būtu jānodrošina dzīvesvieta un izglītības iestādes mediķa bērniem,” uzsver A.Skrastiņa.
“Druva”
jautāja rezidentei Inesei Breidei, kā viņa vērtē iespēju strādāt Cēsu klīnikā un vai apsver iespēju šeit palikt. “Šobrīd gan Cēsu klīnikā neesmu pastāvīgā darbā, šeit braucu tikai uz pāris dežūrām. Ņemot vērā to, ka ārsta atalgojums ir samērā neliels, ir nepieciešams strādāt vairākās darbavietās, tāpēc strādāju gan Rīgā, gan Cēsīs. Kā pozitīvās lietas Cēsu klīnikā noteikti novērtēju izremontētās telpas, moderno operāciju zāli, kā arī atsaucīgo personālu un draudzīgo kolektīvu, kas kopumā veido patīkamu darba vidi, taču par nākotni vēl grūti izteikt prognozes,” stāsta I.Breide. Viņa uzsver, ka nevar pārliecinoši pateikt, vai varētu strādāt tikai Cēsu klīnikā, jo atzīst, ka situācija Latvijas medicīnas aprūpes sistēmā ir ļoti mainīga un ir grūti spriest par nākotni. Taču viņa jau tagad atzīst, ka ikdienas braukāšana no vienas darbavietas uz otru prasa gan emocionālu, gan materiālu ieguldījumu.
Vērtējot citu jauno ārstu darbavietu izvēli, I.Breide atzīst, ka viņas studiju biedru vidū gan ir vairāki, kas izvēlējušies strādāt reģionos, taču arī atzīst, ka reģionu slimnīcām ir diezgan grūti konkurēt ar Rīgas ārstniecības iestādēm, jo profesionālās pilnveides iespējas galvaspilsētā tomēr ir plašākas, kas jaunajiem speciālistiem ir ļoti svarīgs jautājums.
Cēsu novada pašvaldība ir tā, kam būtu jāatbalsta jaunie speciālisti, un tas intensīvi tiek arī darīts. Kā pastāstīja novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, pašvaldība lielā mērā atbalsta Cēsu klīnikas mērķi – piesaistīt jaunus medicīnas darbiniekus, pašvaldībā ir izstrādāta programma, kā to darīt. “Viena lieta, ko mēs jau izdarījām pagājušajā gadā, ir tas, ka pašvaldība Cēsu klīnikas pamatkapitālā ieguldīja lielu pašvaldībai piederošu četristabu dzīvokli, ko Cēsu klīnika var izmantot pēc saviem ieskatiem, lai piesaistītu jaunos speciālistus. Pašreiz Cēsu klīnika dzīvoklī vēl veic nelielu kosmētisko remontu, bet tiklīdz tas tik padarīts, tā noteikti mājoklis tiks izmantots. Jau drīzumā turpināsim sarunas par šo jautājumu, lemsim par mājokļu programmu dažādu nozaru jaunajiem speciālistiem, kas vēlētos strādāt Cēsīs. Mēģināsim arī rast risinājumu, kā palīdzēt jaunajām ģimenēm, kas pārceļas uz dzīvi mūsu pilsētā, atrast izglītības iestādes un interešu izglītības pulciņus ģimenes atvasēm, lai tā palīdzētu pēc iespējas ātrāk integrēties Cēsīs,” tā J.Rozenbergs. Viņš arī atzīst, ka nereti pašvaldībā vēršas iestāžu vadītāji, kas mēģina rast risinājumu, kā palīdzēt jauniem speciālistiem, kuri pārcēlušies uz Cēsīm. Šādās situācijās pašvaldība palīdzību neatsaka. J.Rozenbergs izsaka cerību, ka Cēsis kā darbavietu un dzīvesvietu izvēlēsies arvien vairāk speciālistu.
Zane Ieviņa
Komentāri