Trīs mēnešu garumā Latvijas Astmas un alerģijas biedrība un www.nehormonals.lv veica interneta aptauju, lai noskaidrotu, cik bieži cilvēki mēdz slimot ar klepu un astmu un kādā veidā notiek cīņa vai sadzīvošana ar to. Aptaujā piedalījās 822 cilvēki (185 vīrieši un 637 sievietes).
73% aptaujāto ir astmas slimnieki. 38% no tiem astma tikusi konstatēta jau bērnībā, bet gandrīz trešdaļai tā tikusi diagnosticēta pēc 30 gadu sasniegšanas. Tieši sievietes ir tās, kurām astma konstatēta, jau esot vecākām, – parasti pēc 20 gadu sasniegšanas. Izrādās, trešā daļa respondentu ikdienā sadzīvo ar nelielu klepu. No visiem aptaujas dalībniekiem gandrīz puse (45%) ārstēšanās procesu organizē paši, nedodoties pie ārsta. Šokējoši, bet piektā daļa aptaujāto (20%) vispār klepu neārstē – pārsvarā tie ir stiprā dzimuma pārstāvji.
Meklējot atbildi uz jautājumu „kā klepus tiek uzveikts”, gandrīz puse aptaujāto (48%) atzina, ka cīņā ar klepu kā palīgus izvēlas dabīgus līdzekļus. Katrs piektais aptaujas dalībnieks, kurš meklējis ārsta palīdzību, ir uzzinājis, ka ar klepu un astmu ir iespējams cīnīties, lietojot nehormonālus pretiekaisuma medikamentus.
Aptaujāto vidū netrūkst cilvēku, kuri ir pārliecināti, ka ar astmu ikdienas dzīvē ir iespējams sadzīvot.Pēc aptaujāto vīriešu domām, astmu var ārstēt, par to ir pārliecināti 44% vīriešu, turklāt gandrīz ceturtā daļa vīriešu norāda – ar astmu ir iespējams sadzīvot. Lai gan 18% sieviešu astmu uztver kā traucēkli pilnvērtīgas dzīves ikdienā, tomēr gandrīz puse aptaujāto sieviešu ir vienisprātis ar vīriešiem – ar astmu var sadzīvot.
Viens no veiksmīgas sadzīvošanas faktoriem ir atbilstošu medikamentu lietošana. Kamēr 44% aptaujāto astmas slimnieku tos lieto ikdienā, trešā daļa tiem ķeras klāt vien tajos brīžos, kad ir jāuzveic astmas lēkme. Tieši Rīgas un Rīgas apkaimes iedzīvotāji ir tie, kuri izvēlas medikamentus lietot nevis ikdienā, bet tikai lēkmju brīžos.
Palielinoties vecumam, pieaug to sieviešu un vīriešu skaits, kuri šīs veselības problēmas pārrunā ar ārstu. Gandrīz puse aptaujāto astmas slimnieku par astmu konsultējas ar pulmonologu vai alergologu. Rīgas apkaimes iedzīvotāji atbildes uz saviem jautājumiem un padomus meklē pie pulmonologa vai alergologa, bet citur Latvijā dzīvojošie vēršas pie saviem ģimenes ārstiem.
Edīte Kaņepāja-Vanaga
Komentāri