Ziemassvētku laikā, nenoliedzami, lielākie kārumi ir piparkūkas. Gada nogalē to noiets strauji pieaug, tādēļ tirdzniecības vietas ar tām ir pārbagātas. Plašajā produkcijas klāstā ieraugāmi arī tepat Cēsīs ražoti saldie, piparotie cepumi.
Gundegas Pomaskovas un viņas mazmeitas Madaras ceptās piparkūku sirdis ar novēlējumiem un zīmējumiem, kuros izpaužas svētku tematika, ir gardas un pašas kūst uz mēles. Tās ir arī vērtīgākas par veikalā nopērkamajām, jo mīkla netiek gatavota no cukura sīrupa. “Esmu paradusi piparkūkas cept no medus un iesala ekstrakta. Protams, sanāk dārgāk, taču pēc šādas receptes tās ir daudzkārt gardākas un tīkamākas bērniem. Man ir desmit mazbērnu. Skatos, kādas piparkūkas mazajiem labāk garšo. Bieži nācies pieredzēt, ka bērni noēd tikai glazūru, bet pati piparkūka ir par asu, to neēd. Es mīklai nepievienoju asās garšvielas, bērni piparkūkas ēd labprāt,” recepti, kas aizgūta no vecmāmiņas, atklāj Gundega, piebilstot, ka agrāk mīklai klāt likusi sviestu, tagad margarīnu. Piparkūku cepšana un tirgošana gadatirgos un pilsētas svētkos ir radoša un patīkama nodarbe, domā Gundega, kura par cēsnieci kļuvusi pirms diviem gadiem, šurp, dažādu apstākļu spiesta, pārnākusi no Rīgas. Tiesa, piparkūkas joprojām tiek ceptas Rīgas dzīvoklī, jo Cēsu mājoklis par šauru. Gundega “Druvai” stāsta, ka piparkūkas viņa tur cep jau 30 gadus, un šī nodarbe viņai nav apnikusi, tieši pretēji – ja kādu nedēļu nav neviena gadatirga, tad Gundegu pārņemot tāda kā tukšuma sajūta. “Man patīk pats cepšanas process, kā arī glazūras zīmēšana. Tas man ir gan vaļasprieks, gan iztikšana. Savulaik tas bija neliels visas ģimenes bizness. Iesaistījās gan vīrs, gan bērni. Tagad cepšanā man palīdz mazmeita,” teic Gundega, norādot, ka gardos našķus viņa cep un tirgo cauru gadu. Viņa jau zina, ka vislielākais piparkūku noiets ir Jāņos un Ziemassvētkos. Cepēja teic -latviešu klasiķu darbos var uzzināt, ka senāk no gadatirgiem cilvēki vienmēr mājās saviem mīļajiem veda piparkūku sirdis. “Taču tagad viss eiropeizējies, šķiet, ka piparkūkas jāpērk vien uz Ziemassvētkiem. Tad nu šis laiks man arī ir visienesīgākais un cepšanā rosīgākais,” teic Gundega Pomaskova, cēsniekiem piparkūkas solot izcept pirms Ziemassvētkiem, taču pašos svētkos Gundega iecerējusi tirgoties Limbažos: “Ziemassvētkos ir grūti izvēlēties, kur tirgoties, jo tirdziņi ir visur. Tiesa, ne visur ir vērts braukt. Piemēram, Valmierā vairs netirgojos, jo tur ir liela, taču jūtami negodīga konkurence. Arī Cēsīs piparkūkas vairs nepērk, kā senāk. Visizdevīgāk ir braukt uz Kurzemi, tur piparkūkas lielā cieņā.” Gundega ar prieku stāsta, ka šogad ieguvusi brīnišķīgu palīdzi – piparkūku pārdevēju. Enerģiskā cēsniece Laima Tērauda šo vasaru aizvadījusi gluži kā neskaitāmos teātra uzvedumos, kur galvenā uzmanība pievērsta piparkūkām. “Laima naudu par darbu neprasa, strādā kā brīvprātīgā. Viņa priecājas kaut kur aizbraukt, būt lietderīga, tikt sabiedrībā. Jums vajag redzēt, kā viņa tirgojas. Tas ir īsts teātris!” smaidot saka Gundega. “Ar Gundegu iepazinos nejauši. Viņa Cēsīs nevienu nepazina, tādēļ satiekoties viņa izteica vēlmi draudzēties. Iepazīstoties man teica, ka viņai patīk mana valoda. Tā sāku viņai palīdzēt pārdot piparkūkas,” atminas Laima un rāda fotogrāfijas, kur šogad kopā ar Gundegu pabijusi – piparkūkas vestas uz Līgatni, Vecpiebalgu, Taureni, Strenčiem, Smilteni, Mazsalacu, Limbažiem, Carnikavu, Gulbeni, Rīgu un pārdotas tepat Cēsīs, kā arī citviet. “Pa nedēļas nogalēm izbraukāta gandrīz vai visa Latvija. Esmu saskaitījusi ap 20 vietu, kur esam bijušas tirgoties. Konkurence tirdziņos ir dažāda – citkārt ir astoņi vai pat 12 tirgotāji, citreiz nav neviena. Lai vairāk notirgotu, katra ņemam savu galdiņu. Tirgus rituāli ir ļoti interesanti. Uz tirgu braucot, ir jāuzpošas, tad pircējiem omulīgāks prāts. Ja tālāk jādodas, jāizbrauc jau pusčetros no rīta, lai iegūtu izdevīgākās tirgošanās vietas. Reizēm cilvēki tur pa nakti guļ, lai dabūtu labākās vietas. Arī pirktspēju vērot ir interesanti,” stāsta piparkūku pārdevēja, atklājot veiksmīgās tirgošanās noslēpumu: “Man palīdz savulaik apgūtā aktiermāksla. Tirgū dzīvoju kā teātrī, tādēļ arī piparkūkas cilvēkiem piedāvāju, jūtoties gluži kā aktrise.” Piparkūku tirgotājas teic, ka šai biznesā peļņa nav stabila – reizēm nopelna ļoti labi, reizēm par benzīnu un tirgus vietu jāatdod iepriekšējā reizē nopelnītais. Tomēr lai kā arī veiktos, abām ir plaša un dāsna sirds – reizumis piparkūkas viņas arī uzdāvina bērniem vai sirmām kundzītēm, kuras apjūsmo Gundegas skaistos un gardos kārumus, bet redzams, kas tos gribēdamas nevar atļauties. Gundega teic, ka no šiem cilvēkiem saņemtais “paldies” bagātina visu dienu. “Mazs nieciņš vienmēr ir arī mazs prieciņš,” tā Laima. Decembris ir piparkūku laiks, kurā ne vien pircēji kāro gardo našķi, bet arī cepēju Gundegu un tirgotāju Laimu pārņem īpašas svētku sajūtas. Tās viņas iecep arī sevis tirgotajos našķos. Anda Dzenža
Komentāri