“Kad kārtējo reizi visu nakti nodežurēju vannas istabā, smeldama no vannas tajā ieplūstošo mājas kanalizāciju, sapratu, ka tam vienreiz jādara gals,” teica cēsniece, Rīgas ielas 71. nama iedzīvotāja Anna Kosovska, zvanot “Druvas” redakcijai. “Atbrauciet, apskatieties, kādos apstākļos mēs dzīvojam!”
Ar fotogrāfu paviesojāmies Annas dzīvoklī, kur bija redzamas glābšanas darbu sekas. Slaucīšanai izmantoti pat labie dvieļi, kuri, kā norāda saimniece, tagad jāmet ārā, jo nav vairs lietojami: “Kas man to atmaksās? Man jātērē daudz ūdens, lai visu uzmazgātu, jāpērk lielos daudzumos dažādi tīrīšanas līdzekļi, bet tas viss taču maksā naudu. Septiņus gadus jau te dzīvoju, cīnoties ar šīm nebūšanām, bet nu mans pacietības mērs ir pilns. Ja nekas nemainīsies, iešu pie deputātiem, pie pašvaldības, kaut Rīgā meklēšu palīdzību, bet man tas ir apnicis!”
Ar tādām pašām problēmām nākas saskarties arī kaimiņienei Anitai Sabulei, kura ar šo nelaimi cenšas sadzīvot jau kopš 2005.gada. Turklāt šī ir tikai viena no problēmām. Otra esot nepatīkamie trokšņi, kas ik pa laikam nāk no pagraba, no sūkņa, kas nodrošina cirkulāciju apkures sistēmā. Divreiz rakstījusi iesniegumus “CDzP” vadītājam
Ģirtam Beikmanim, diemžēl atbildes tā arī nav saņēmusi.
“Citi man ieteikuši vērsties pie speciālistiem, lai veiktu trokšņu mērījumus, bet to nevaru izdarīt, jo tas ir neprognozējami. Trokšņi parādās, kad āra gaisa temperatūra ir no nulles līdz +3 grādiem. Sūkņi ir pagrabā, tieši zem grīdas, troksnis nav izturams. Esam runājuši, rakstījuši, bet nekas nemainās. Varbūt pārāk neuzstājām, bet kaimiņiene tagad negrasās rimties, līdz kaut kāds risinājums tiks panākts. Dažkārt kāds teicis, ko jūs tur ņematies, nav tak tik traki! Ja kāds domā, ka tas nav nekas, aicinu samainīties ar dzīvokļiem, lai padzīvo kādu laiku, kad no apakšas ir neizturams troksnis, bet virtuvē, tualetē un vannas istabā gāžas iekšā mājas kanalizācija. Pēc tam taču nevar iztīrīt dzīvokli un to smaku izvēdināt. Kā tur nekliegsi,” saka A. Sabule.
Vēl izteiktāka kanalizācijas smaka jūtama pagrabā. Kad kanalizācija sāk nākt dzīvokļos, pagrabā kanalizācijas caurulei tiek atvērta lūka un viss tās saturs gāžas pagrabā. Anita norāda, ka tas ir vienīgais risinājums, kā paglābties no dzīvokļa pārpludināšanas: “Protams, no tā cieš māja, jo mitrums pagrabā šādā laikā taču nežūst. Pieļauju, ka tas sasūcas mājas pamatos, tos bojājot. Bet ko darīt, neviens negribam peldēt s…..!”
Anna norāda, ka, visticamāk, vainojama kāda sarežģīta tehniska problēma, kas varbūt radusies jau mājas celtniecības gaitā, taču būtu laiks to kaut kā novērst: “Tas nav nekas jauns, dzīvokļu pārvalde zina, jo viņi brauc, kaut ko izdara, bet pēc brīža viss atkārtojas no jauna. Katru mēnesi maksājam par mājas apsaimniekošanu, bet situācija gadiem ir nemainīga. Kamēr problēma nav novērsta, dzīvokļos arī nevar veikt nekādus remontus. Pie tam, esot ilgāku laiku prom, bail domāt, kas var mājā sagaidīt. Ja nu istabā līdz ceļgaliem kanalizācijas ūdeņi?”
A.Sabule atzīst, ka sākusi jau domāt par dzīvokļa maiņu, bet negribot šo problēmu uzgrūst kādam citam. A. Kosovska gan norāda, ka nekur negrasās iet, dzīvoklis ļoti patīkot, tikai jāpanāk, lai problēma vienreiz tiktu atrisināta.
“CDzP” SIA valdes loceklis Ģirts Beikmanis pastāstīja, ka ir saņēmis iesniegumu no A.Kosovskas un tuvākajā laikā tiks sagatavota atbilde. Viņš stāsta, ka visām
103.sērijas mājām ir viena problēma, proti, apvienojošās kanalizācijas caurules ir 90 grādu līkumā, tajās vietās rodas aizsprostojumi: “Ja tualeti izmantojam tiem mērķiem, kam tā paredzēta, un lietojam paredzēto ūdens daudzumu, nav nekādu problēmu. Diemžēl gadās, ka tualetes podā tiek mestas iekšā visneiedomājamākās lietas un rodas aizsprostojumi. Uz šo māju tiešām mūsu darbiniekiem nācies braukt vairākkārt, piemēram, iepriekšējā reizē, kas bija decembra sākumā, no minētā kanalizācijas stāvvada tika izvilkta lupata. Tātad kāds no iedzīvotājiem, kuriem dzīvokļi šajā kāpņu telpā, to tur bija ielaidis iekšā. Cilvēkiem, neatkarīgi no tā, kurā stāvā dzīvo, jāsaprot, ka tualete nav izgāztuve. Tajā nevajag mest pārtikas un sadzīves atkritumus! No kanalizācijas stāvvadiem nākas vilkt laukā marinētus gurķus, tomātus, plastmasas maisus, pat pamperus.”
Ņemot vērā, ka šīs problēmas atkārtojas, ir jāmeklē risinājums. Vienīgā iespēja – mājas pievada maiņa no mājas sienas līdz pirmajai akai, lai iztaisnotu cauruli, lai līkums lēzenāks. To esot iespējams izdarīt, kopējās izmaksas esot ap 300 latu. Taču īstenot to tūlīt sarežģī tas, ka ārā ir kailsals un atrakt pievadu ir tikpat kā neiespējami.
“Pārrunājām šo risinājumu ar mājas vecāko, viņš teica, ka var atlikt līdz pavasarim. Otrs faktors ir finansējums. Ja visi būtu savus maksājumus veikuši, nepieciešamā summa mājas kontā būtu, taču ir parādnieki. Ar šīs mājas pārstāvjiem ir runāts daudz, jo ēkā daudz darāmā, ir problēmas arī ar jumtu, lietus ūdens kanalizāciju, taču pagaidām viņi uz nopietnākiem renovācijas projektiem nav gatavi. Viņi ļoti cenšas ekonomēt, tāpēc nenotiek arī pievadu profilakses, citi nepieciešami darbi. Iedzīvotājiem jāsaprot, ka māja jaunāka nekļūst un ar minimālām investīcijām to neizdosies sakārtot,” norāda Ģ. Beikmanis.
Runājot par A. Sabules iesniegumu par sūkņu radīto troksni, Ģ. Beikmanis norāda, ka uz visiem iesniegumiem, ja cilvēks rakstījis, ka vēlas saņemt atbildi, tā arī tiekot sniegta. Šī problēma
esot zināma, tā esot ne tikai šajā mājā. Viņš norāda, ka šī ir tehniska problēma, ko pilnībā nav iespējams novērst: “Tiešām, ir brīži, kad pie noteiktām temperatūrām, sakrītot frekvencēm, sūkņi skan. Pat teorētiski pieņemot, ka visas caurules, visi savienojumi tiek nomainīti, nav teikts, ka situācija mainīsies. Citās mājās ir meklēti risinājumi, bet nekur to nav izdevies novērst. Šādos brīžos jācenšas iespējami ātrāk pārlēkt pāri tam kritiskajam punktam, regulējot apkuri.”
Jānis Gabrāns
Komentāri