Rajona pašvaldību vadītāji tikās ar Gulbenes pilsētas domes un Vidzemes plānošanas reģiona priekšsēdētāju Nikolaju Stepanovu, lai iepazītos ar Gulbenes rajona novada veidošanas stratēģiju un pieredzi.
Gulbenes rajona 14 pašvaldības ir izvēlējušās veidot novadu rajona robežās, projekts jau iesniegts valdībā.
N.Stepanovs skaidroja, ka Gulbenes rajona pašvaldības kā iespējamu apsvērušas gan sešu, piecu un četru novadu veidošanu, taču: „Vienmēr pastāvējis arī pats radikālākais variants – novads rajona robežās.” Sarunu gaitā nonākts pie secinājuma, ka tieši šis ir visizdevīgākais. Būtisks
bijis arī apsvērums – jāatviegloto jaunās shēmas iedibināšana 2009. gada pašvaldību vēlēšanām, kas: „notiks jaunā novada teritorijā. Bet līdz vēlēšanām mēs strādātu kā līdz šim.”
Šādam viedoklim par pamatu ir arī tas, ka tad, ja novada pārvalde sāktu darboties pirms vēlēšanām, lēmums būtu jāpieņem vairāk nekā simts deputātiem. Šādā sastāvā konstruktīvi un efektīvi strādāt būtu grūti.
Daļā pašvaldību notikušas sarunas ar iedzīvotājiem un apmēram 68 līdz 80% apstiprinājuši, ka vēlas vienota novada veidošanu..
Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijā (RAPLM) iesniegti dokumenti, ka Gulbenes rajona pašvaldības piekrīt apvienoties, veidojot novadu rajona teritorijas ietvaros kā vienu pašvaldību. Tika iekļauta arī atruna par izveidotās pašvaldības darba uzsākšanu pēc 2009. gada vēlēšanām. Lūgtas valsts dotācijas novada apvienošanās projekta sagatavošanai, kā arī atbalsts papildu finansējuma piešķiršanai kā pilotprojektam, lai visas topošā novadā ietilpstošās pašvaldības saņemtu līdzekļus infrastruktūras sakārtošanai.
N.Stepanovs norāda, ka pēc esošās likumdošanas novadiem, kuri izveidojas līdz 2009. gada 31. janvārim, tiek piešķirta valsts budžeta dotācija novadu infrastruktūras attīstībai 100 tūkstoš latu apmērā par katru novada pilsētu un pagastu. N.Stepanovs skaidro, ka Gulbenes rajona gadījumā tiktu saņemti: „1, 8 miljoni rajonam. Mēs teicām, ka šī summa ir par mazu, uz ko reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrs atbildēja, ka par mūsu drosmi summa varētu tikt divkāršota, tātad katrai pašvaldībai pa 200 tūkstošiem. Līdz marta vidum mums ministrijā jāiesniedz summas atšifrējums – kam līdzekļi tiktu izlietoti.”
Lai gan pašvaldības cer uz finansējumu, lai vēl līdz reformas īstenošanai varētu uzlabot situāciju
pagastos, tomēr jau tagad tiekot domāts arī par topošā novada objektiem un projektiem, piemēram, nepieciešama jaunu autobusu iegāde.
Viedokļu dažādība par reformu pastāv gan rajonos, kuros lēmums vēl nav pieņemts, gan arī tādos kā Gulbenes rajons, kur attīstības ceļš jau izvēlēts. Ne viens vien ir pret pilsētu apvienošanos ar laukiem, tāpat kā ir pašvaldības, kuras nevēlas apvienoties ar pilsētām. N.Stepanovs uzskata: „Kļūdās gan vieni, gan otri. Piemēram, Gulbene nekad nebūs Liepāja vai Ventspils. Gulbene ir un būs radīta, lai apkalpotu laukus. Un, ja nebūs lauku, tad arī pilsētai nebūs, ko apkalpot, tā lēnām sabruks. Tai pašā laikā arī laukiem ir vajadzīgs centrs.”
N.Stepanovs norāda, ka rajonos ir ļoti daudz jautājumu, ko viena pašvaldība nevar atrisināt, bet to var izdarīt vairākas pašvaldības kopā, piemēram, veidojot novadu iespējams pieņemt lēmumu, kā attīstīt vienas pašvaldības bērnudārzu, citas pašvaldības skolu, vēl citā uzcelt veco ļaužu pansionātu.
„Droši vien novada deputātiem nebūtu jātiekas katru mēnesi, bet gan, lai spriestu par konkrētiem jautājumiem, piemēram, budžeta apstiprināšanu. Iespējams, jābūt valdei, kura katru mēnesi nāktu kopā un apspriestu aktuālos jautājumus. Droši vien pagastos būs jābūt komisijām vai citām institūcijām, kas lems dažādus ikdienas jautājumus, tāpat kā pašreiz to dara deputāti. Būtu priecīgs, ja amatus saglabātu visi pašvaldību vadītāji, viņi gan vairs nebūtu pagasta padomes priekšsēdētāji. Pagastu vadība ar budžetu varētu rīkoties, to nesaskaņojot ar novada priekšnieku un izmantot pašvaldības nepieciešamībām.
Pašreizējo rajonu shēmu vajadzētu maksimāli mazāk „lauzt”! Novadu vajadzībām tikai nedaudz būs nepieciešams sakārtot likumdošanu,” savu redzējumu atklāj N.Stepanovs.
Interese par lielo novadu izveidošanas iespējām ir septiņos rajonos, tā atzīst N.Stepanovs. Tomēr viņš netic, ka visā Latvijā pašvaldības izvēlēsies par labu lielajiem novadiem. N.Stepanovs prognozē, ka koalīcija atbalstīs lielos novadus, sadalot finansējumu, līdz ar to pieļaujams, ka mazie novadi attīstīsies daudz lēnāk.
Pēc dzirdētā par Gulbenes rajonu, Cēsu rajona pašvaldības vienojās nākamajā pašvaldības vadītāju tikšanās reizē 27. martā izteikt savus viedokļus par administratīvi teritoriālo reformu rajonā, tai skaitā arī par lielā novada veidošanas iespēju.
Komentāri