“Vai iedomājami kādi svētki bez rosola, vai Ziemassvētki bez piparkūkām,” saka inesiete Līga Ģērmane. Viņas māja līdz ar Adventi smaržo pēc piparkūkām.
“Piparkūkas cepu no bērnības. Pāris reižu mūžā tās esmu nopirkusi veikalā,” stāsta “Bitēnu” saimniece. Līga pārliecinājusies, ka tiklīdz uzsnieg sniegs un sāk skanēt Ziemassvētku gaidīšanas dziesmas, tā
ļoti, ļoti gribas jaukt piparkūku mīklu. “Vasarā neviens negrib piparkūkas, arī medus kūku ne visai, kad pirmais sniegs, tad gribas. Laikam aukstā laikā to pipariņu prasās,” domās dalās inesiete. Viņas piparkūkas garšojis ne viens vien Vecpiebalgā, Inešos. Tās slavē radi un kaimiņi. Savu reizi Līga pašas cepto gardumu piedāvā arī Ziemassvētku tirdziņā Vecpiebalgā.
„Mājās vienmēr bijis medu, arī sviests, cūku tauki. Agrāk jau piparkūku mīklu veikalā nopirkt nevarēja. Tad ar mammu un māsu gatavojām pašas.
Kā darījām toreiz, tā arī tagad,” stāsta Līga. Viņa atzīst, ka recepti labprāt izstāstītu, bet no tās tāpat nebūs nekādas jēgas. Līga piparkūkas gatavo pēc izjūtas. “Ir jāpieslīpējas, jājūt, neko uz gramiem nevaru pateikt. Visu katlā iekšā, tad garšojot, tā top mīkla,” saka inesiete un uzsver, ka piparkūku recepšu ir ļoti daudz. Līga krāsai grauzdē cukuru, citi liek kafiju, kakao. Viņa uzsver, ka piparkūkām jābūt saldām, tāpēc ar medu vien nepietiek, vajag kaut klāt arī nedaudz cukura.
“Receptēs tiek minēti dažādi sīrupi. Neesmu mēģinājusi. Manas piparkūkas ir visgaršīgākās,” lepni saka Līga. Viņai ķēriens no mammas un vecmammas, kuras kādreiz godos bijušas iecienītas saimnieces.
Piparkūku formas Līgai saglabājušās no vecāsmātes māsas, kura tās izmantojusi pagājušā gadsimta 30.gados.
Ir arī tādas, ka saglabājušās no Līgas skolas gadiem, arī daža bērnu smilšu kūku forma. “Kādreizējās formas ir smalkākas,” bilst Līga.
Sarunā cepēja vairākkārt uzsver, lai ko saka citi, viņa ir pārliecināta – īstas piparkūkas ir plānas, kraukšķīgas un kūst mutē. Ja nekūst, tad vēl jāliek pavalgs.
“Piparkūkas jātur siltumā, tad ir kraukšķīgas. Plāna un kūst mutē – tāda ir mana piparkūka.
Bērnībā sacepām, sabērām cibā un nolikām uz mūrīša. Tad ir ļoti gardas. Piparkūkas taču ir saldas,” atceras Līga.
Tā arī ir dzimtas tradīcija, ka piparkūku cepšana tiek uzticēta mammai. Kādreiz to darīja Līgas vecāmamma, tagad mamma. Līga pati tikai rullē mīklu un veido zvaigznes, sirdis, mēnestiņus, zābaciņus…
“Kad bērni bija mazi, tad cepu arī lielas piparkūkas. Reiz skolas eglītes greznošanai sacepu vairāk nekā desmit, izrotāju ar pūdercukuru. Bērniem vairāk kārojas lielas un mīkstas. Arī abas māsu bērnībā bieži vien no mīklas griezām lielas sirdis,” stāsta Līga.
Pērn Līga izcepusi vismaz 15 kilogramus Ziemassvētku kārumu. Tas nav viegls darbs, labi, ka mamma palīdz, jo malkas plītī rūpīgi jāseko, lai nepiedeg.
“Gribētos izcepu piparkūku namiņu. Saprotu, ka tas ļoti liels darbs, lai daudzās detaļās ar sīrupu salipinātu kopā,” atklāj Līga un piebilst, ka viņai piparkūku recepti prasījuši arī tie, kuri tagad dzīvo citās zemēs.
Ziemassvētku gaidīšana daudziem saistās ar piparkūku smaržu un garšu, Nevienas nav tik gardas, kā paša ceptas.
Sarmīte Feldmane
Komentāri