Sestdiena, 20. decembris
Vārda dienas: Arta, Minjona

Kad mutē kūst zvaigzne, sirsniņa un zābaciņš

Druva
16:31
10.12.2010
69
Mg 7037

“Vai iedomājami kādi svētki bez rosola, vai Ziemassvētki bez piparkūkām,” saka inesiete Līga Ģērmane. Viņas māja līdz ar Adventi smaržo pēc piparkūkām.

“Piparkūkas cepu no bērnības. Pāris reižu mūžā tās esmu nopirkusi veikalā,” stāsta “Bitēnu” saimniece. Līga pārliecinājusies, ka tiklīdz uzsnieg sniegs un sāk skanēt Ziemassvētku gaidīšanas dziesmas, tā

ļoti, ļoti gribas jaukt piparkūku mīklu. “Vasarā neviens negrib piparkūkas, arī medus kūku ne visai, kad pirmais sniegs, tad gribas. Laikam aukstā laikā to pipariņu prasās,” domās dalās inesiete. Viņas piparkūkas garšojis ne viens vien Vecpiebalgā, Inešos. Tās slavē radi un kaimiņi. Savu reizi Līga pašas cepto gardumu piedāvā arī Ziemassvētku tirdziņā Vecpiebalgā.

„Mājās vienmēr bijis medu, arī sviests, cūku tauki. Agrāk jau piparkūku mīklu veikalā nopirkt nevarēja. Tad ar mammu un māsu gatavojām pašas.

Kā darījām toreiz, tā arī tagad,” stāsta Līga. Viņa atzīst, ka recepti labprāt izstāstītu, bet no tās tāpat nebūs nekādas jēgas. Līga piparkūkas gatavo pēc izjūtas. “Ir jāpieslīpējas, jājūt, neko uz gramiem nevaru pateikt. Visu katlā iekšā, tad garšojot, tā top mīkla,” saka inesiete un uzsver, ka piparkūku recepšu ir ļoti daudz. Līga krāsai grauzdē cukuru, citi liek kafiju, kakao. Viņa uzsver, ka piparkūkām jābūt saldām, tāpēc ar medu vien nepietiek, vajag kaut klāt arī nedaudz cukura.

“Receptēs tiek minēti dažādi sīrupi. Neesmu mēģinājusi. Manas piparkūkas ir visgaršīgākās,” lepni saka Līga. Viņai ķēriens no mammas un vecmammas, kuras kādreiz godos bijušas iecienītas saimnieces.

Piparkūku formas Līgai saglabājušās no vecāsmātes māsas, kura tās izmantojusi pagājušā gadsimta 30.gados.

Ir arī tādas, ka saglabājušās no Līgas skolas gadiem, arī daža bērnu smilšu kūku forma. “Kādreizējās formas ir smalkākas,” bilst Līga.

Sarunā cepēja vairākkārt uzsver, lai ko saka citi, viņa ir pārliecināta – īstas piparkūkas ir plānas, kraukšķīgas un kūst mutē. Ja nekūst, tad vēl jāliek pavalgs.

“Piparkūkas jātur siltumā, tad ir kraukšķīgas. Plāna un kūst mutē – tāda ir mana piparkūka.

Bērnībā sacepām, sabērām cibā un nolikām uz mūrīša. Tad ir ļoti gardas. Piparkūkas taču ir saldas,” atceras Līga.

Tā arī ir dzimtas tradīcija, ka piparkūku cepšana tiek uzticēta mammai. Kādreiz to darīja Līgas vecāmamma, tagad mamma. Līga pati tikai rullē mīklu un veido zvaigznes, sirdis, mēnestiņus, zābaciņus…

“Kad bērni bija mazi, tad cepu arī lielas piparkūkas. Reiz skolas eglītes greznošanai sacepu vairāk nekā desmit, izrotāju ar pūdercukuru. Bērniem vairāk kārojas lielas un mīkstas. Arī abas māsu bērnībā bieži vien no mīklas griezām lielas sirdis,” stāsta Līga.

Pērn Līga izcepusi vismaz 15 kilogramus Ziemassvētku kārumu. Tas nav viegls darbs, labi, ka mamma palīdz, jo malkas plītī rūpīgi jāseko, lai nepiedeg.

“Gribētos izcepu piparkūku namiņu. Saprotu, ka tas ļoti liels darbs, lai daudzās detaļās ar sīrupu salipinātu kopā,” atklāj Līga un piebilst, ka viņai piparkūku recepti prasījuši arī tie, kuri tagad dzīvo citās zemēs.

Ziemassvētku gaidīšana daudziem saistās ar piparkūku smaržu un garšu, Nevienas nav tik gardas, kā paša ceptas.

Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
13

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
49

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
343

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
112

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
550

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
78

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi