Saeimas valsts pārvaldes un pašvaldības komisija savu padarījusi. Arī problemātiskais Cēsu rajons sadalīts novados.
Vēl pirms Saeimas deputātu izšķiršanās, Cēsu dome pieņēma lēmumu par patstāvību, ja netiek veidots novads rajona robežās. Līdz ar to palika neiespējami īstenot ieceri par Cēsu novadu, kuru pilsēta veidotu kopā ar 11 pagastiem. Kā “Druvai” pastāstīja “Pilsoniskās savienības” valdes loceklis Raitis Sijāts, kurš piedalījās komisijas sēdē, cēsnieku lēmums deputātus pārsteidzis, īpaši Tautas partijas pārstāvjus. Cēsu patstāvības iespēja tika noraidīta, lai nerastos vēl kāds precedents, jo arī citas pilsētas labprāt neapvienotos ar pagastiem. Cēsu pilsēta kopā ar Vaives pagastu veidos Cēsu novadu.
Tā kā Amatas novads un Priekuļu pagasts reformas gaitā stingri turējās pret pievienošanos Cēsīm, Saeimas deputāti to respektēja. Bet Amatas novads nākotnē būs viens no lielākajiem Latvijā. Tajā iekļausies arī Skujenes, Nītaures un Zaubes pagasts. Krietni liela teritorija būs arī Priekuļu novadam, tam pievienots Mārsnēnu, Liepas un Veselavas pagasts.
Laikam jau tikai zīmējot karti un neizprotot reālo situāciju, Raunas novadā Saeimas deputāti ierāmēja Drustu, Dzērbenes un Taurenes pagastu. Nākamajā dienā gan pēc pagasta padomes priekšsēdētāja Jāņa Vīlipa loģiskiem argumentiem, Taurenes pagastu pārzīmēja pie Vecpiebalgas novada. Vakar dzērbenieši komisijas deputātu galdā lika savus argumentus un arī tika iezīmēti pie Vecpiebalgas. Šo novadu līdz ar Vecpiebalgu veidos Inešu pagasts, kā jau agrāk bija domāts, un arī Kaives, Taurenes un Dzērbenes pagasts.
Līgatnes novads, kurā apvienosies Līgatnes pagasts un pilsēta, paliks tāds, kā jau agrāk apstiprināts Ministru kabinetā. Arī Raiskuma, Stalbes un Straupes pagasta veidotā Pārgaujas novada, tāpat kā Jaunpiebalgas novada, kurā apvienosies Jaunpiebalga un Zosēni, robežas Saeimas komisijā netika grozītas.
“Rezultāts ir tik interesants, ka šokē. Reformatoriem tas ir patīkams, jo agresīva protesta nebūs. Vismaz deputāti saprata kļūdu, ka Taurene un Rauna vienā novadā tomēr neder. Šis ir pieciešamākais variants, ne labākais un ne tāds, kas attaisnotu reformu,” “Druvai” atzina Saeimas deputāta palīgs Jānis Līpacis un uzsvēra, ka Cēsu rajona pašvaldības vadītājiem nevar pārmest vienaldzību, viņi, lai arī kā gribēja un rīkojās, šo procesu ietekmēt nevarēja.
“Rauna, Priekuļi un Amata saņēma sodu par nepakļaušanos. Par demokrātiju te nevar runāt,” domās dalījās Raitis Sijāts un piebilda, ka pēc lēmuma pieņemšanas būtu bijis vien loģiski, ja pašvaldībām vismaz ļautu apdomāt, kādā novadā, ar ko viņi tagad būs kopā, vismaz vietējie deputāti varētu sanākt kopā.
Ieskicējot nākotni, Jānis Līpacis atgādināja, ka būs zaudēta iedzīvotāju pieejamība gan vietējai, gan reģionālai varai. “Vairāk par naudu pašvaldībās trūkst iniciatīvas bagātu cilvēku. Lielajos novados tā vēl vairāk tiks pieklusināta. Vietējā pašvaldība aptver iedzīvotājus, kurus vieno kopības sajūta. Vēlētāji pazīst savus deputātus, var ar viņiem dalīties problēmās, ātrāk tās atrisināt, izteikt ierosinājumus. Bet tagad deputāti būs tālu un sveši,” domās dalījās Jānis Līpacis un piebilda, ka vismaz ir cerība, ka tik lielos novados, kādi būs rajonā, no katra pagasta domē ievēlēs vismaz kādu pārstāvi.
“Žēl, ka pilsēta nepalika atsevišķi, tai būtu lielākas iespējas attīstīties. Bet, ko lai dara, Valmieras lobiji spēcīgāki,” pārliecināts rajona padomes un Raunas pagasta padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis un piebilda, ka karte uzzīmēta pēc partiju, ne iedzīvotāju vēlmēm un tā atgādina cūkēdienu, kur samests viss, kas pie rokas.
Vai Cēsu rajonā būs astoņi novadi, lems Saeima, iespējams, 11. decembrī. Kā rāda kalendārs, pilnmēness ietekmē. “Vai karte būs tāda, kāda tā tagad uzzīmēta, droši pateikt nevar neviens. Varbūt kādam deputātam atnāks apgaismība, kāds noticēs solījumam, kāds neatnāks uz sēdi,” sacīja Jānis Līpacis, bet Raitis Sijāts piebilda, ka scenārijā vienmēr var kaut ko pamainīt.
Komentāri