Svētdiena, 21. decembris
Vārda dienas: Toms, Tomass, Saulcerīte

Jaunieši pēta un veido īsfilmu par latvāni

Druva
15:51
04.08.2010
12
Imgp8312

Valmierā top dokumentāla īsfilma par latvāņiem. Pie filmas veidošanas strādā Vidzemes Augstskolas (ViA) Mediju studiju un žurnālistikas ceturtā kursa studenti Alīna Kalniņa, Ilze Grunska un Dāvis Doršs, kā arī neatkarīgā filmu veidotāja un bijusī Longailendas Universitātes profesore Lusile Roudsa no ASV. Filma ietvers informāciju par latvāņu bīstamību, ģeogrāfisko informācijas sistēmu un satelītu izmantošanu augu izplatības noteikšanai un reģistrācijai. Filmas tapšanā ir izmantota ViA jaunā multimediju laboratorija un filmu apstrādes ekipējums.

ViA Studentu servisa vecākā speciāliste Daiga Oļhovka skaidro, ka filmu veido vidusskolēnu vasaras skolas ietvaros, kas notika ViA no 31. jūlija līdz 3. augustam. “Šāda tematiskā vasaras skola Valmierā tiek rīkota jau otro gadu. Šogad tā veltīta vienai no Latvijas lauku problēmām – latvāņu izplatībai, tādēļ vasaras skolas nosaukums ir „Misija: iznīcināt latvāņus”. Tā ir daļa no starptautiska zinātniska pētījuma, kura mērķis ir izveidot latvāņu izplatības karti un meklēt to apkarošanas iespējas,” projekta norisi skaidro D.Oļhovka.

Vasaras skolā piedalījās desmit vidusskolēni no visas Latvijas. Tiesa, no Cēsīm gan neviens nepiedalījās, taču jaunieši ir apzinājuši, ka cīņa ar latvāņiem Cēsu pusē ir īpaši aktuāla. Nedēļas sākumā vidusskolēni brauca uz Priekuļiem un Vaivi. Tur redzētā situācija viņus ļoti satrauc. “Tikai tad, kad aizbraucām uz Cēsu novada Vaives pagastu un ieraudzījām tos latvāņus, kas izplatījušies daudzu hektāru platībā, sapratu, cik liela nelaime ir šie augi. Visvairāk bažas rada tas, ka tie aug arī nozīmīgu kultūras objektu tuvumā, taču daudzi cilvēki nenojauš to bīstamību,” stāsta vasaras skolas dalībniece dobelniece Sabīne Skrebinska.

Jaunieši Valmierā darbojās kopā ar Memfisas Universitātes Zemes zinātņu fakultātes docentu Gregoriju Natanielu Tafu un viņa pētnieku komandu. Četru dienu laikā jaunieši uzzināja par bioloģiskajiem un ekoloģiskajiem draudiem, ko latvānis nodara Latvijas faunai, kā arī mācījās strādāt ar jaunākajām ģeotelpiskās informācijas tehnoloģijām.

Vasaras skolas gaitas un atklājumus ViA studenti dokumentēja savā īsfilmā, kas drīzumā parādīsies ne vien interneta portālā Youtube, bet arī ar vasaras skolas dalībnieki to nogādās Latvijas vidusskolās un profesori no ASV to vedīs uz Ņujorku. Filma tiek ieskaņota angliski ar subtitriem latviešu valodā.

Profesore L.Roudsa stāsta, ka Amerikā par latvāņu kaitniecību Latvijā neviens pat nenojauš: “Vairums amerikāņu nezina, ka šī auga sula cilvēkam var radīt apdegumus. Pie mums tas šķiet ļoti jauks augs, to audzē pat dārzos, nenojaušot, ka tas var radīt nopietnus draudus.”

Filmas veidotāja Ilze stāsta, ka braukuši uz vairākām vietām, kur latvāņi savairojušies. Filmas veidošanu atvieglojot jaunā aparatūra, kas pavisam nesen pieejama ViA. “Jaunākās informācijas tehnoloģijas mums dod iespēju izpausties un radīt kvalitatīvu dokumentālo filmu,” vērtē Dāvis, kam jau iepriekš ir uzkrāta pieredze īsfilmu un eksperimentālā kino veidošanā.

“Druvas” ciemošanās laikā filmēšanas grupa vēl nevarēja pateikt, cik gara būs filma. “Ir daudz interesantu un lietderīgu materiālu, ko vēlamies parādīt citiem, tāpēc filmas garumu vēl nevaram noteikt,” skaidro Alīna. “Spraigumu šajā filmā gan nevarēs saskatīt,” smej Dāvis, norādot, ka tai ir klasisks dokumentālais formāts. Studentu veidotajā īsfilmā iekļautas ne tikai intervijas un dabas skati ar latvāņu audzēm, bet arī iespējamie risinājumi, ko starptautiskajā projektā iecerēts veikt nākotnē, lai apturētu latvāņu izplatību Latvijā.

“Iepriekš nešķita, ka latvāņi ir mūsu valsts problēma. Redzot ceļmalās, citkārt to dēvējām par lielo suņuburkšķi vai lielāko jāņuzāli. Tagad izzinot šī bīstamā auga kaitniecības draudus, esam pagodināti radīt filmu, ar kuru iesaistāmies latvāņu apkarošanā,” stāsta ViA studenti.

Anda Dzenža

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Būt tuvāk viens otram un savām vērtībām

00:00
21.12.2025
18

Cēsu klīnikas ­­­­dar­binieki tikās gada izskaņas svinīgā pasākumā “Tuvumā”, lai atskatītos uz paveikto, novērtētu sasniegto un pateiktu paldies. Pasākuma vadmotīvs šogad bija tuvums – viens otram, savām vērtībām un svētku priekam. Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja daktere Inga Ažiņa “Druvai” pauda: “Aizvadītais gada izskaņas pasākums mums visiem bija īpašs – ne tikai tāpēc, ka varējām satikties […]

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
45

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
50

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
386

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
131

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
579

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi