Šogad jaunieši visvairāk interesējušies par autotransporta mācību programmām.
Priekuļu un Jāņmuižas Valsts tehnikuma direktors Imants Kupčs atzīst, ka automehāniķu specialitātes apgūšana
jauniešiem patiešām šobrīd ir
aktualitāte un izdevies uzņemt pat trīs grupas.
“Auto mehāniķi un auto elektriķi patiesi ir jauniešus interesējošās profesijas. Šajā mācību gadā uzņemsim divas automehāniķu un vienu auto elektriķu grupu. Liela interese bija arī mācīties par datorsistēmu speciālistiem. Mācīties gribētāju daudz, pat veidojas konkurss. Ja vien Izglītības un zinātnes ministrija ļaus uzņemsim
divas grupas. Bet pārējās mācību programmās gan varētu vēlēties, lai audzēkņu skaits būtu lielāks. Trūkst pusaudžu, kuri gribētu mācīties būvdarbu specialitātē, ēdināšanas un tūrisma servisa pakalpojumus, kā arī komerczinības. Dažās grupās trūkst divu, trīs
audzēkņu, bet ir grupas, kuras tiešām ir lielas grūtības nokomplektēt,” saka I. Kupčs. Direktors norāda, ka, iespējams, šogad nevajadzēja uzņemt audzēkņus visās 13 mācību izglītības programmās. Nākamgad nopietni tiks izvērtēts, kā rīkoties.
“Iespējams, bija jau šogad jāpasaka, ka neuzņem audzēkņus, piemēram,
tūrismā vai nesagatavosim sekretāres. Ir skaidrs, ka visās
programmās grupas nokomplektēt nespējam. Nākotnē pašiem
jādomā, kādu speciālistu sagatavošanu tehnikumā atstāt, kādu ne. Runāsim ar uzņēmējiem, noskaidrosim, kādi speciālisti vajadzīgi,” pastāsta I.Kupčs.
Cēsu Profesionālās vidusskolas direktore Maira Apsīte “Druvai” stāsta, ka šogad jaunieši mācībām pieteikušies tradicionālajās profesijās – mēbeļu galdnieks, namdaris un elektriķis.
“Šogad mēģinājām veidot arī
kokapstrādes iekārtu mehāniķu grupu, bet
pieteicās tikai viens cilvēks. Atkārtojas gadiem ierastā prakse –
ne par metālapstrādes iekārtu mehāniķiem, ne kokapstrādes iekārtu mehāniķiem pamatskolu beiguši jaunieši nevēlas
mācīties. Pieļauju, ka viņiem šīs profesijas šķiet neierastas un ir svešas. Turklāt šīs profesija nenoliedzami ir ļoti tehniskas. Varbūt jauniešiem šķiet, ka automehāniķim būt ir prestižāk. Taču jāņem arī vērā, kas 15 gadus vecam jaunietim šķiet interesants un aktuāls viņa vecumā,” vērtē M. Apsīte un vaicāta, cik aktīvas bijušas meitenes, kuras tika aicinātas pieteikties mācībām profesionālajā skolā, atbild: “Viena meitene mums ir. Tā ka pamazām, arī pie mums parādās meitenes.”
Direktore teic, ka jaunieši mācībām pieteikušies skolā galvenokārt
no vēsturiskā Cēsu rajona. Par uzņemšanas rezultātiem Cēsu Profesionālās vidusskolas direktore nesūdzas, sakot, ka salīdzinājumā ar citām mācību iestādēm, piemēram, Valmierā, Limbažos, uzņemšana bijusi veiksmīga un skola saglabājusi pagājušā gada rezultātus.
“Nenoliedzami, 9. klases absolventu skaits samazinās. Turklāt tie dati, ar ko it kā profesionālās skolas strādā, nav īsti pareizi, jo daudzi skolēni pēc pamatskolas beigšanas aizbrauc pie vecākiem uz ārzemēm. Tas jau statistikā īsti neparādās. Tā ka jāteic, ka ir skaidrs, arī nākotnē skolēnu skaits tikai samazināsies,” norāda M. Apsīte.
Gatavošanās mācību gada sākumam intensīvi notiek abās mācību iestādēs. Cēsu Profesionālās vidusskolas dienesta viesnīcā vēl notiek darbi, lai audzēkņiem uzlabotu dzīves apstākļus.
Liene Lote Grizāne
Komentāri