Katrā ģimenē ir savas Līgo tradīcijas. Lai kā gadu simtos tās mainījušās, svarīgākais – kopā ar tuviniekiem un draugiem svinēt gada īsākās nakts mistēriju.
Svinēs tradicionāli
Vaives pagasta lauku sētas „Kalauzu dzirnavas” saimnieki ir Ruta un Imants Priedīši. Ģimene Jāņu gaidīšanai gatavojas laikus. Pagrabā jau rūgst alus. Lai gan tas ir saimnieka rūpests, alus darīšanā savu roku pieliek arī Ruta. „Gatavošanās svētkiem ir kopdarbs. Agrāk katrā lauku sētā prata brūvēt alu. Tās zināšanas tiek mantotas no paaudzes paaudzē,” stāsta Imants, uzsverot, ka alus darīšanā svarīgākais ir labi mieži un ilgstoša un rūpīga raudzēšana. Labam miestiņam esot jānostāv vismaz nedēļu.
Par svētku mielastu rūpējas Ruta, kurai nav svešas pavāra prasmes, galdā tiek celts ne tikai ķimeņu siers, bet arī citi kulinārijas izstrādājumi. „Lauku sētas priekšrocība ir tā, ka galdā var celt visu, kas izaug dārzā un kūtī. Šogad pirmoreiz mēģināšu siet sieru, liekot klātu tītaru olas. Būs arī torte un pīrādziņi,” viņa stāsta, minot, ka nupat iemarinēts arī cūkgaļas šašliks.
Par svētku svinēšanu saimnieki stāsta, ka agrāk pasākumiem bijusi cita nozīme, pavisam cita vērtība. “Tagad ir pārāk daudz publisku pasākumu. Zūd svētku jēga un noskaņa. Jāņi jāsvin laukos, sev zināmu cilvēku lokā. Mieru un harmoniju citur neatrast,” ir pārliecināts I.Priedītis. Viņš teic, ka uz „Kalauzu dzirnavām” ceļu atrod ne tikai radi, draugi un paziņas, piesakās arī citi viesi, jo lauku sētā tiek piedāvātas arī naktsmītnes. „Jāņos visi esam kā viena liela ģimene. Pirms pāris gadiem bija ieradušies ārvalstu viesi. Viņi labi iejutās kompānijā, bija pat atraisītāki nekā daļa latviešu,” min saimnieks, sakot, ka Līgo vakarā netrūkst arī aplīgošanas.
„Kalauzu dzirnavas” atrodas gleznainā vietā meža ielokā. Netālu no mājas tek upīte, bet pagalmā ierīkots dīķis. Savukārt kalna galā parasti tiek kurts ugunskurs, lai būtu pamanāms jau pa gabalu. Par tradīciju lēkt pāri ugunij Ruta ir noskaņota negatīvi. „ Savulaik svētkos redzēju, kā pati Līga, lecot pāri liesmām, paklupa un apdedzinājās. Kopš tā laika kategoriski esmu pret šīm izdarībām,” atminas Ruta.
Ruta piebilst, ka ap Jāņu laiku nevajadzētu aizmirst par Jāņu zāļu spēku un nozīmi. Vasaras pilnbriedā lasa zāles tējai, nes augus mājās svētībai. ” Ne velti ir teiciens-visa laba Jāņu zāle, kas zied Jāņu vakarā. Un jāgrezno māja ne tikai ar meijām un kalmēm, nevar aizmirst arī par pīlādžu zariem,” apliecina Ruta un piebilst, ka papardes zieds gan nebūs tālu jāmeklē. Tās aug pašā pagalmā.
Arī Jāņa sētā gatavojas svētkiem
Liela rosīšanās pirms svētkiem ir arī lauku sētās, kur saimnieks ir Jānis. Jaunpiebalgas novada piemājas saimniecībā „Lācīši,” kur saimnieko Jānis Liģeris, alus jau rūgst. Miestiņa darītājs ir pats saimnieks. „Lai veikalā nopirktu nepieciešamo daudzumu alus,
jāizdod prāva naudas summa. Pašam brūvēt sanāk lētāk,” paskaidro Jānis.
Jānis stāsta, ka lauku sētā parasti pulcējas kupls pulks. „Visiem gribas svētkus svinēt laukos, pie dabas. Jau tagad par ierašanos ciemos ir paziņojuši radi no Cēsīm,” pastāsta Jānis. „Vienmēr galdā jābūt, ar ko pacienāt, nekad nevar zināt, kas ieradīsies. Savulaik kopā esam bijuši pat 50 cilvēki.”
Ģimenē tiek piekoptas visiem zināmās tradīcijas, vienīgi ugunskura, visticamāk, nebūšot. „Ar to neaizraujamies. Apkārt ir ēkas. Būs tik uguns, cik grilā gaļas cepšanai. Ar to arī pietiek,” tā J.Liģeris. Viņš arī piebilst, ka svin ne tikai Līgo vakaru, bet arī Jāņu dienu: „Ir jāsvin tā, lai spēka gana arī otrajā dienā. Tad paši dodamies aplīgot kaimiņus. Ik gadu iegriežamies četrās, piecās mājās.”
Jānis teic, ka pirms svinēšanas vēl ir gana daudz darba. Jāgādā lopbarība govīm un jaunlopiem, līdz svētkiem jābūt izravētam dārzam, tāpat jādomā par sētas uzpošanu. “Protams, mājā un pagalmā būs meijas. Neiztikt arī bez kalmēm – smaržai un īstai svētku noskaņai,” teic Jānis, piebilstot, ka šogad meitām būs jāpieliek vairāk fantāzijas pie kroņu darināšanas. „Daudzas pļavu puķes, arī pīpenes un āboliņš, jau gandrīz noziedējušas. Ja citugad jasmīni sāka ziedēt uz Jāņiem, tad šogad nedēļas nogalē tie, visticamāk, būs noziedējuši.”
Ilze Fedotova
Komentāri