No Kredītu reģistrā iesniegtajām ziņām par 1 591 161 spēkā esošajām saistībām šā gada otrā ceturkšņa beigās maksājumu kavējumu nebija 1 201 691 saistībām jeb 75,5%, liecina informācija Latvijas Bankas (LB) mājaslapā.
Lielāko īpatsvaru no maksājumu kavējumos veido tās saistības, kas kavētas jau ilgāk par 180 dienām jeb aptuveni pusgadu – 231 776 saistības jeb 14,6%.
Maksājumu kavējums līdz piecām dienām ir 44 549 saistībām (2,8%), no sešām līdz 30 dienām – 51 294 saistībām (3,2%), no 31 dienas līdz 90 dienām – 34 610 saistībām (2,2%), bet no 91 dienas līdz 180 dienām – 27 148 saistībām (1,7%).
Kredītu reģistrā tiek uzkrātas ziņas par kalendārā ceturkšņa beigās konstatētajiem aizņēmēju saistību pamatsummas un procentu summas maksājumu kavējumiem.
No Kredītu reģistrā ievadītajām ziņām par 2 502 066 aizņēmēju saistībām šā gada otrā ceturkšņa beigās bija spēkā 1 591 161 saistības jeb 64%, kuru kopējais atlikums bija 16,11 miljardi latu.
Salīdzinājumā ar pirmā ceturkšņa beigām Kredītu reģistra dalībnieku saistību atlikums palielinājās par 0,6 miljardiem latu jeb 0,4%. Pārmaiņas vērojamas visās dalībnieku grupās – banku saistību atlikumu kopapjoms palielinājās par 0,13 miljardiem latu jeb 0,9%, apdrošinātāju saistību atlikumu kopapjoms – par 0,15 miljoniem latu jeb 1,9%, krājaizdevumu sabiedrību saistību atlikumu kopapjoms – par 0,31 miljonu latu jeb 3,8%, bet saistīto komercsabiedrību saistību atlikumu kopapjoms saruka par 0,08 miljardiem latu jeb 5,6%.
Lielākais saistību atlikums ir hipotēku kredītiem mājokļa iegādei – 4,79 miljardi latu jeb 29,7% no kopējā saistību atlikuma. Saistību atlikuma īpatsvara ziņā seko hipotēku kredīti nekustamā īpašuma iegādei, izņemot kredītus mājokļa iegādei (3,04 miljardi latu jeb 18,8%), industriālie kredīti (2,62 miljardi latu jeb 16,3%), komerckredīti (2,45 miljardi latu jeb 15,2%), pārējie kredīti (1,13 miljardi latu jeb 7%), finanšu līzinga darījumi (0,85 miljardi latu jeb 5,3%), citi kredīti patēriņa preču iegādei (0,68 miljardi latu jeb 4,2%).
Savukārt saistību skaita ziņā otrā lielākā veida – norēķinu karšu kredītu – īpatsvars ir tikai 1,2% (0,19 miljardi latu) no saistību atlikumu kopapjoma.
Kredītu reģistrs ir LB informācijas sistēma, kas nodrošina ziņu par aizņēmējiem un aizņēmēju galviniekiem, viņu saistībām un to izpildes gaitu vākšanu, centralizētu uzkrāšanu un glabāšanu ar mērķi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniegt informāciju Kredītu reģistra dalībniekiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, LB un pašiem aizņēmējiem.
Kredītu reģistrs ļauj dalībniekiem precīzāk novērtēt aizņēmēju kredītspēju, efektīvāk vadīt kredītriskus, sniegt papildu iespējas uzraudzības funkciju veikšanai, nodrošināt LB un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas makroekonomikas analīzes vajadzības.
Šā gada 30.jūnijā Kredītu reģistrā bija 91 dalībnieks, tajā skaitā 22 bankas un piecas ārvalstu banku filiāles, 24 komercsabiedrības, kuras sniedz ar kredītrisku saistītus finanšu pakalpojumus un kurām ir ciešas attiecības ar banku, četri apdrošinātāji un 36 krājaizdevumu sabiedrības.
NOZARE.LV
Komentāri