Straupē uzņēmēja Astrīde Rozīte ar domubiedru grupu šovasar aizsāka jaunu tradīciju – lauku labumu tirdziņu. Daudzi neticēja, ka to izdosies īstenot. Taču tas izdevās.
Lauku labumu tirdziņa idejas autore A. Rozīte un iniciatīvas grupa – Mirdza Kārkliņa, Mārīte Stalaža, Rudīte Vasile, Baiba Smilga- neslēpj gandarījumu par lauksaimnieku, mājražotāju lielo interesi tirgoties. Tirdziņš, kas noticis ik mēneša pirmajā un trešajā svētdienā, piesaistījis arī daudz pircēju pat no citiem rajoniem.
Ieceres īstenošana sākās ar atbalsta saņemšanu Cēsu rajona padomes projektu konkursā. Bet R. Vasile uzsver, ka galvenais bija uzdrīkstēšanās. Daudzi tirdziņa veiksmīgai norisei neticēja, tomēr atradās cilvēki, kuri ideju atbalstīja. Ļoti laba sadarbība izveidojusies ar Straupes pagasta padomi, piensaimnieku kooperatīvu „Straupe” un tā priekšsēdētāju Imantu Balodi.
A. Rozīte vērtē, ka roku pielicis arī Mārtiņš Rītiņš, kurš uzskata, ka šādiem tirdziņiem jābūt visā Latvijā. Viņš arī popularizē vietējos pārtikas produktus un to vērtību.
Sākumā zemniekus nācies pierunāt, tagad piesakās aizvien vairāk ražotāju. A. Rozīte atminas, ka liela daļa lauksaimnieku
neticēja, ka Straupes tirdziņš būs apmeklēts. Taču A. Rozīte uzsver, ka ne tikai Rīgā līdzīgi tirdziņi ir populāri. Viņasprāt, aplams ir viedoklis, ka laukos visi cilvēki dzīvo slikti, ka viņiem nav naudas: „Iespējams, netrūkst laucinieku, kuri dzīvo pat vēl labāk nekā rīdzinieki.”
Tirgotāju skaits un produktu daudzveidība pāris mēnešos kopš tirgus izveidošanas ievērojami palielinājies. Pārdod dārzeņus, gaļas un piena produktus, maizi. Tirgojas ne tikai rajona zemnieki. Daudzi mēro tālu ceļu, brauc no Preiļiem, Madonas un citām vietām. Tirgotāju atsaucība ir liela, tomēr organizatores neslēpj, ka lauksaimnieki varētu būt vēl aktīvāki. Vairāk varētu iesaistīties tieši rajona lauksaimnieki.
Tirdziņā netiek īpaši nodalīti bioloģisko produktu ražotāji, būtiskākais, lai tirgū tiktu pārdoti godprātīgi audzēti un ražoti lauksaimnieciski tīri produkti. Nozīmīga šeit ir pircēja un pārdevēja savstarpējā uzticība.
Lai gan akcents tirgū ir uz pārtikas produktiem, iespējams iegādāties arī amatniecības izstrādājumus un rokdarbus. Taču stingrs ir nosacījums – lauku labumu tirdziņš nepārvērtīsies par apģērbu tirgu.
Tirgus uzsākšana un turpināšana prasījusi daudz laika. Arī tādēļ, ka likumdošanas aktos pagaidām lauku labumu tirgus darbība nav reglamentēta. Atšķirībā no citiem – gadatirgiem, ielu tirdzniecības. E. Vasile uzskata: „Šis tirdziņš ir aizsācis jaunu ekonomisko kustību visā Latvijā.Tā ir liela novitāte, pagaidām tai nav atbilstošas likumdošanas. Tādēļ iecere prasīja daudz laika un lielu domāšanu.”
Taču ceļš atrasts, ideja turpina attīstīties. Nu jau arī citviet Latvijā radusies vēlme organizēt ko līdzīgu.
Lauku labumu tirdziņa organizatores ar prieku uzsver, ka uzskatāmi redzams, kā lauksaimnieki, pateicoties dalībai tirgū, pilnveidojušies un attīstījušies. Aitu audzētājs nu
jau pārdod ne tikai gaļu, bet ir atrisinājis arī aitkopjiem aktuālo jautājumu – kur likt vilnu. Tā piedāvāta tirdziņā, un izrādījies, ka pircējiem par to ir liela interese.
Šogad pēdējais lauku labumu tirdziņš Straupē notiks 21. decembrī, nākamgad pirmais plānots 11. janvārī. M. Kārkliņa paredz, ka turpmāk lauku ražojumi būs vēl daudzveidīgāki. Zemnieki jau plāno, ko stādīt, audzēt, ražot un ko vest pārdošanai.
A. Rozīte vērtē: „Straupes tirdziņa priekšrocība un interesantums ir tas, ka katru reizi tas ir citāds. Mēs varam prognozēt, kādas preces un produkti būs tirdziņā, bet tomēr ik reizi ir kāds jauns lauksaimnieks ar svaigu, atšķirīgu produkciju.
Šajos tirdziņos ļoti būtisks ir pircēju un pārtikas audzētāju, ražotāju personīgais kontakts. Tas pietrūkst lielajos tirgos. Priecē, ka pircēji pēc produktiem dodas pie konkrētiem zemniekiem, tirgotājiem ir pastāvīgie klienti.” M. Kārkliņa kā būtisku faktoru uzsver arī to, ka tirdziņš izveidojies par vietu, kur satikties, atpūsties, iepirkties un gūt jaunas idejas.
Domājot par nākotni ekonomiskās krīzes situācijā, B. Smilga pārliecināta, ka lauku labumu tirdziņā ne pircēju, ne tirgotāju netrūks: „Tirdziņš drīzāk palīdzēs attīstīties. Grūtībās cilvēki ļoti solidarizējas. Domāju, ja jāizvēlas, vai savu naudiņu par produktiem atdot lielveikaliem, kuru īpašnieki lielākoties ir ārzemnieki, vai vietējiem ražotājiem, izvēle būs par labu Latvijā ražotajiem produktiem. Turklāt šādi iespējams veicināt latviešu labklājību.”
Komentāri