Pilnā sparā rit griķu kulšana. Šoruden to iepirkšanas cena ir
par 20 latiem tonnā zemāka nekā pērnruden – 120 lati. Pērn neilgu laiku varēja pārdot pat par 160 latiem tonnu.
“Cena ir mainīga, to ietekmē ļoti daudzi faktori. Bija arī rudeņi, kad raža padevās maza, iepirkuma cena bija zema, bet mazumtirdzniecības cena veikalos paaugstinājās. Tirgū izveidojusies nepareiza sistēma – ja kaut ko pērk labi, tam ievērojami palielina cenu, bet netiek domāts, kā palielināt apgrozījumu. Protams, visi grib pelnīt – ražotājs, pārstrādātājs, tirgotājs. Bet vai patērētājs to var nopirkt,” stāsta Pārgaujas novada Raiskuma pagasta “Munduru” saimnieks Pēteris Raiska. Šoruden viņam jānokuļ 48 hektāri griķu. Saimnieks atzīst, ka vēl nevar vērtēt, kāda būs raža, bet pirmo dienu iekūlums ir labs.
“Daudz kas
atkarīgs no laika apstākļiem. Pērnruden izdevās tikai 30 procentus nokult, tagad griķi nav sagāzti veldrē, tikai vietām dažos tīrumos, kur gāja pāri viesulis,” pastāsta saimnieks un piebilst, ka pirmajās dienās graudu mitrums bijis vien 17 procenti, vēlāk jau 20.
Pēteris Raiska ir pārliecināts – ja audzē griķus, noteikti vajadzīga sava kalte. Viņš savulaik iegādājās veco kopsaimniecības kalti, tā tiek atjaunota un uzlabota. Žāvēšanai kā kurināmais tiek izmantotas skaidu granulas. “Griķus ir grūti žāvēt. To nedrīkst darīt strauji. Ja nepareizi izžāvēs, būs grūti izlobīt,” pieredzē dalās griķu audzētājs.
“Griķis ir griķis, nekad nevar zināt, kas izaugs, kāda būs raža. To ietekmē gan ziedēšanas laiks, gan tas, cik čaklas ir bites, kāds lauks. Nezinu, kas ietekmē, bet laukos var labi redzēt, ka dažādās dienās sētie graudaugi rudenī atšķiras. Spēcīgi griķi izaug atmatā arī bez minerālmēsliem,” domās dalās Pēteris Raiska un pastāsta, ka izmēģinājis griķus arī sēt agrāk pavasarī. Tiem svarīgi, lai būtu silts, netraucē arī sausums, toties būtiski, lai ziedēšanas laikā pietiktu mitruma. Vecā pieredze, ka griķi jākuļ pēc salnām, ir pamatota, jo tad gan vieglāk kult, gan arī ir mazāka zaļā masa.
Griķus “Munduros” audzē jau kopš 1994.gada. Vairākus gadus tā bija bioloģiskā saimniecība, bet saimnieks pārliecinājās, ka bioloģiski audzēt griķus ir ļoti sarežģīti. Kā atzīst raiskumietis –
savu reizi nezāles jāpaindē, sevišķi jau ar vārpatu vai pērkoni grūti tikt galā.
“Vajadzīgs valsts atbalsts, ne jau naudā. Zemniekam nebūtu jādomā, kur likt izaudzēto. Kad dažādās sanāksmēs runāju, ka mūsu izaudzētie griķi jādod skolām, atskanēja aplausi un tūlīt arī piebilde, bet kā to izdarīt. Taču, vai man tas jādomā,” viedokli pauž raiskumietis.
Jau vairākus gadus ar saimniecībā izaudzētā apstrādi un realizāciju nodarbojas saimnieks dēls Gints. Viņš kā individuālais komersants loba un pārdod griķus. “Griķu kvalitāti ietekmē viss. Pat nepadomājam, cik svarīgi ir, ar ko un kā tie tiek žāvēti. Arī lobīšanas metodes ir dažādas,” atgādina Pēteris Raiska un piebilst, lai arī gājis dažādi, tomēr griķu audzēšanu saimniecība turpinās.
Raiskuma pagasta zemnieku saimniecībā “Dumbrāji” Einārs Lācis savulaik arī audzēja griķus. “Nu jau vairākus gadus tos nesēju. Bija problēmas ar pārdošanu. Lai audzētu griķus, jābūt savai kaltei,” stāsta saimnieks un piebilst, ka, iespējams, kādreiz tomēr arī viņa laukos augs griķi.
Savukārt Agris Armfelds pēc dažu gadu pārtraukuma atkal kuls griķus. “Kādus gadus audzēju, tad nebija noieta, arī cenas zemas, tādēļ pārtraucu. Griķi ir labi zemes atjaunotāji, arī tāpēc šogad iesēju,” stāsta zemnieku saimniecības “Ābelītes” saimnieks. Viņam griķi aug 30 hektāros. Vēl kulšana nav sākta, Agris uzskata, ka labāk kult pēc salnām, tad kūlums būs sausāks. “Ar pārdošanu problēmām nevajadzētu būt. Var pārdot uzreiz no lauka. Man nav savas kaltes, bet tā kā to pakalpojumi ir pieejami, varu iztikt. Vienīgi derētu kāds tornis graudu glabāšanai,” bilst raiskumietis. Valmieras rajonā, Matīšos ir pārstrādes uzņēmums, kas iepērk un arī loba griķus, Vaidavā – kaltes, var arī izmantot Vidzemes agrokooperatīva pakalpojumus.
“Kāpēc tomēr griķus audzē samērā maz zemnieku, grūti spriest. Lielie saimnieki izvēlējušies rapsi. Taču es vērtēju tā – ja arī raža nebūs ļoti augsta, augsnei griķi būs tikai par labu,” domās dalās Agris Armfelds.
Pērkot veikalā Latvijā audzētos griķus, vērts paskatīties, vai tie nav audzēti Raiskuma pagastā.
Sarmīte Feldmane
Komentāri