Latvieši visos laikos bijuši čakli lasītāji. It bieži, taujāti par brīvo laiku, cilvēki atbild, ka labprāt lasa grāmatas. Tās tiek ņemtas bibliotēkās, pirktas grāmatnīcās un internetā, ņemtas no draugiem un kolēģiem.
“Katra grāmata atrod savu lasītāju,” pārliecināta “Globusa” grāmatnīcas vadītāja Marija Kļaviņa. Cēsīs darbojas četras grāmatnīcas, kādus specifiskus izdevumus var nopirkt arī avīžu kioskos, lielveikalos.
“Tā jau ir, ka ikdienā veikalā iegriežas vieni un tie paši cilvēki. Sestdienās, tad gan nāk ģimenes, arī studenti,” stāsta Zvaigznes grāmatu nama Cēsīs vadītāja Saiva Kalniņa un piebilst, ka ļoti kluss bijis gada sākums, ko nevar salīdzināt ar Ziemassvētku laiku, kad ļoti daudzi ārzemēs dzīvojošie īpaši pirkuši bērnu grāmatas. “Nevar arī teikt, ka agrāk pirka daudz vairāk, tagad mazāk. Vairāk nekā ikdienā atkal pirks izlaidumu laikā, tad pirms jaunā mācību gada,” domās dalās Saiva Kalniņa un piebilst, ka Zvaigznes grāmatu namam ir ļoti liela priekšrocība – tas atrodas pilsētas pašā centrā. Grāmatnīcas “Jumava” vadītāja Dace Ozola gan pārliecināta par pretējo – ar katru mēnesi grāmatas pērk aizvien mazāk. “Mūsu pircēji jau pieraduši, ka strādājam citās telpās. Esam mazu gabaliņu tuvāk centram,” bilst vadītāja. “Globusa” grāmatnīcai savas priekšrocības – tā strādā arī svētdienās un ik dienu līdz astoņiem vakarā. “Agrāk nedomāju, ka brīvdienās cilvēki varētu apmeklēt grāmatnīcas. Te griežas ģimenes, pērk grāmatas dāvanām,” saka Marija Kļaviņa, bet Saiva Kalniņa atzīst, ka sestdienās veikalā ir patīkami vērot ģimenes, tās iepērkas bez steigas.
To, ka Cēsu grāmatnīcās sarūk pircēju skaits, ietekmē ne tikai tas, ka pilsētā cilvēku mazāk, ka maciņos mazāk naudas, bet arī tas, ka plašas grāmatnīcas atvērtas kaimiņpilsētās, drīzumā tāda būs arī Limbažos. Kādreiz daudzi vidzemnieki pēc jaunākajām grāmatām brauca uz Cēsīm.
“Ikdienas dzīve nosaka, kādas grāmatas tiek pirktas. Medicīna dārga, cilvēki paši meklē risinājumus, kā sevi sakārtot, uzlabot veselību, un vispieprasītākās ir grāmatas par ezoteriku, psiholoģiju,” stāsta Zvaigznes grāmatu nama vadītājas Saiva Kalniņa. To pašu saka arī kolēģes.
“Bērnu grāmatas ir pirktas vienmēr,” saka Dace Ozola, bet Marija Kļaviņa vien piebilst, ka pēdējos gados to klāsts ir ļoti plašs, sākot ar grāmatām – pīkstuļiem un tādām, ko var ņemt vannā.
Lai arī bieži izskan, ka jaunatne grāmatas nelasa, grāmatnīcu vadītājas šo uzskatu pilnībā noliedz. “Jauniešiem patīk fantastikas, fantāzijas grāmatas. Arī jaunie latviešu autori raksta šajā žanrā,” stāsta Saiva Kalniņa.
“Globusa” grāmatnīcā nopērkamas arī grāmatas angļu valodā. “Jaunieši labprāt pērk. Ja ir izvēle – pirkt kādu grāmatu latviski vai angliski, jaunieši pērk angļu valodā, jo tā noteikti ir lētāka,” pastāsta Marija un piebilst, ka grāmatnīcā ir arī grāmatas krievu valodā, bet tām nav daudz pircēju.
Vienmēr daudz interesentu bijis praktiskām grāmatām. Tādām, kur smelties padomus. Nekas arī tagad nav mainījies.
“Pirktāko grāmatu topā ir Skaidrītes Gailītes un Ingunas Baueres grāmatas. Tie ir kultūrvēsturiski romāni,” domās dalās Saiva Kalniņa, bet kolēģe Marija Kalniņa uzskata, ka laiks, kad plaukti bija pilni ar tā saucamajiem sieviešu romāniem, grāmatas bija līdzīgas cita citai un katras vāku rotāja kādas sievietes portrets, ir pagājis. Pēdējā gadā par šo literatūras žanru interese krietni samazinājusies. “Lasītāji atzinuši, ka šīs grāmatas patīk, bet tās ir lasīšanai vienreiz. Labāk pirkt grāmatu ar dziļāku saturu, kuru var pārlasīt un atklāt ko jaunu,” pastāsta Marija un papildina, ka vīriešiem, protams, patīk vēsturiskie izdevumi, memuārliteratūra. “Jumavas” grāmatnīcas vadītāja novērojusi, ka lasītājiem pēdējā laikā ir krietni mazāka interese par daiļliteratūru. Savukārt “Globusa” grāmatnīcas vadītāja pārliecināta, ka ikvienas grāmatas likteni un lasītāju interesi nosaka reklāma. “Ja grāmatas nosaukums vai autors pieminēts avīzē, TV vai kas stāstīts radio, uzreiz būs pircēji,” uzsver Marija Kļaviņa, bet Saiva Kalniņa pastāsta, ka bijuši pircēji, kuri meklējuši kādu grāmatu, kurai ne īsti zinājuši nosaukumu, ne autoru, bet par to kaut kur dzirdējuši. “Kur gan uzzināt par jaunajām grāmatām, tikai retajam ir iespēja pētīt topus. Mēs, grāmatnīcā stāstām, ja cilvēks interesējas. Lasītāji ļoti ātri reaģē pat uz vissīkāko informāciju par kādu grāmatu,” domās dalās Saiva Kalniņa.
Protams, katrai grāmatai būtu vairāk pircēju, ja tās maksātu lētāk. “Kaut arī labas grāmatas, bet, ja tās maksā vairāk nekā desmit latus, pircēji pacilā un noliek atpakaļ, lai dotos pie plauktiem, kur akciju izdevumi un tie, kurus piedāvā lētāk. Cilvēku pirktspēja ir
zema,” novērojusi Dace Ozola, bet Marija Kļaviņa pastāsta, ka grāmatnīcā regulāri iegriežas lasītāji, kuri iepazīt jaunākās grāmatas, izlasa anotācijas, par tām pajautā pārdevējai, bet pēc tam iet uz bibliotēku. “Latvija ir maza. Pircēji jautājuši, kāpēc tā pati grāmata angļu vai krievu valodā ir lētāka nekā latviski. Bet tā būs vienmēr,” patiesību atgādina Marija Kļaviņa.
Sarmīte Feldmane
Komentāri