15. augustā Oļu kalnā – iesvētītajā Māras baznīcas vietā – zosēnieši ar dziesmām un rituāliem atzīmēja Lielo Māras dienu.
Pagastā Māras diena jau vairākus gadus tiek pavadīta ierastā noskaņā – ar dziedāšanu, Māras godināšanu un sarunām pie zupas katla. Taču katru gadu netrūkst arī jaunu pārsteigumu.
Kalna galā skanēja tautasdziesmas jaunpiebaldzēnu – Rozenblatu ģimenes izpildījumā. Īpašu gaisotni radīja akordeona, kokles un stabules skaņas. Protams, bija ieradies arī goda viesis, Zosēnu simbols zirgs. Tam bija īpaša misija – apjāt Svētezeru, ko dēvē arī
Māras un Kāpurkalna vārdā. Staltais bērītis kopā ar saimnieci Vinetu Broku bija ieradušies no Gatartas. Ar zirgu tiek saistīti nozīmīgākie Māras dienas rituāli. Pagasta ļaudis viņu pušķoja ar Māras zīmes prievīti un pļavas ziedu pušķi, kas savīts par godu vīrišķības stiprinājumam. Katrs zosēnietis ziedu pie zieda lika ar gaišām domām, klusiem vēlējumiem, lūgumiem vai pateicībā Mārai.
Māras svētības nesējs ir ūdens, tāpēc Māras godināšana turpinājās senkapu vietā – Svētezera krastā. Kad zirgs atjāja, ziedu pušķis tika sniegts Mārai ezerā. Ikviens izmantoja izdevību un noskaloja acis ezera ūdenī. Dabas rituāla noslēgumā dalībnieki saņēma pa gabaliņam no prievītes ar Māras krusta zīmi.
Pasākumā pulcējās lieli un mazi zosēnieši, kuriem sanākt kopā Māras dienā ir goda lieta. „Šo tradīciju savulaik aizsāka pagasta vadītājs Roberts Ruķis. Viņa piemiņa pagastļaudīm ir svēta. Mēs pateicamies viņam par teiksmainās vietas atdzimšanu un nenovērtējamo mantojumu, ko viņš mums atstāja,” klāsta Dzidra Prūse, Zosēnu kultūras un sabiedriskā centra vadītāja.
Māras diena ir arī tirgus diena, jo viņas gādībā ir arī saimnieciskā rosība. “Mēs katrs varam dot savu devumu un būt gandarīti par to. Paskatoties apkārt, varam redzēt dabas un cilvēka darba augļus,” piebilst Dz.Prūse.
Mitoloģijā Māra ir visu Māšu Māte un auglības spēku valdniece, kura pārvalda zemi un ūdeņus. “Viņa gādā gan par dzīvo, gan nedzīvo. Māra piedalās visās ļaužu dzīves norisēs. Viņas ziņā ir arī lielais auglības noslēpums. Arī mūža gaitas beidzot, cilvēka augums nonāk Māras gādībā,” par Māras dienas vēsturi un simbolisko nozīmi stāsta Drustu tautskolas „99 balti zirgi” skolotāja Inese Ulmane. Viņa skaidro, ka katra vieta prasa savu attieksmi. „Tāpēc īpaša loma ir rituāliem. To galvenā nozīme ir sarunāties ar Māru, saņemt viņas svētību, sūtot viņai savas labās domas, jo mēs visi esam Māras bērni,” norāda I.Ulmane.
Skolotāja Rudīte Dobele stāsta, ka Māras dienā vienmēr cenšas būt Zosēnos. „Arī man te paaudžu paaudzēs ir senču zeme. Māras kalns mūs vietējos sasauc kopā un apvij ar spēcīgu enerģiju un labo auru. Sanākot kopā, mēs varam apliecināt savu pateicību dabas un kultūras vērtībām, neaizmirstot par tradīcijām, ko veidojuši paši cilvēki,” teic R. Dobele.
Zosēni esot vienīgā vieta Latvijā, kur Māras vārdā nosaukts ezers. Tam dota Māras svētība, to ikdienā pamana arī ezera krastā dzīvojošā Aščuku ģimene. Viņiem Māras diena ir īpašs pasākums. „Paši esam rīdzinieki, šai pusē dzīvojam pārsvarā vasarās. Mājas Zosēnos sniedz atpūtu, ko nevar izbaudīt citur. Padzīvojot vasaru laukos, gūstam pozitīvās enerģijas pieplūdumu, kas rada spēkus,” saka Žanete Aščuka. Viņa ir pateicīga liktenim par iespēju iepazīt brīnišķīgus cilvēkus. „Vieta veido cilvēku. Priecē, ka vietējie iedzīvotāji vienmēr ir gatavi palīdzēt. Mēs kā iebraucēji dažādās dzīves situācijās sajutām lielu atsaucību un pretimnākšanu,” spriež Ž.Aščuka.
Aizkustinošs bija dziesmotais gājiens no Oļu kalna uz Baņutas muzeju. Bet Skrāģu krogā visus gaidīja pārsteigums – siena šķūnī klavieres spēlēja Juris Karlsons. Arī viņš ir pārliecināts, ka Māras godināšana ir kļuvusi par skaistu tradīciju, sakot, ka Māras dienas galvenais pienesums ir Zosēnu pagasta cilvēku kopā būšana un dalīšanās ar savām bagātībām, kas nebūt nav jānovērtē naudas izteiksmē. „Skrāģu kroga apkārtnes sakopšanā iesaistījušies daudzi darbīgi ļaudis. Visi kopā varam priecāties arī par dabas doto skaistumu mūspusē. Galvenais
–
to novērtēt,” tā J.Karlsons.
Vienotības sajūtu radīja arī pulcēšanās pie tradicionālās jēra zupas katla un cienāšanās ar vietējās maizes cepējas Ievas Dulbergas gardo rudzu maizīti.
Vakara noslēgumā zosēnieši kavējās atmiņās, vērojot Bruno Aščuka un Alda Slišāna veidoto dokumentālo filmiņu par pagasta ļaudīm un spilgtākajiem notikumiem pagasta dzīvē.
Ilze Fedotova
Komentāri