Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina iedzīvotājus būt ļoti uzmanīgiem, atpūšoties ūdens tuvumā.
Kā informēja VUGD preses pārstāve Inga Vetere, atrodoties jūras, upju, ezeru, dīķu, baseinu un citu ūdenstilpņu tuvumā nedrīkst aizmirst parūpēties par savu un bērnu drošību, ievērojot elementāru piesardzību.
Iestājoties siltam un saulainam laikam, gandrīz ik dienas tiek saņemta informācija par traģiskiem nelaimes gadījumiem uz ūdens. VUGD aicina vecākus un izglītības iestāžu darbiniekus pārrunāt ar bērniem un pusaudžiem jautājumus, kas saistīti ar drošību, atpūšoties pie ūdens. VUGD glābēji ūdenstilpnēs šogad izglābuši 15 cilvēkus, bet 2009.gadā – 43. Bojā gājušo skaits ir daudz lielāks.
Kā liecina VUGD statistika, nelaimes gadījumi uz ūdens visvairāk notiek peldsezonā un pavasaros, kad cilvēki atrodas uz ledus. Peldsezonā visbiežāk noslīkst tieši jauni – 20 līdz 35 gadus veci – vīrieši. Cilvēki, kuri slikti peld ir piesardzīgāki, cenšas turēties tuvāk krastam, nepeldēt dziļumā. Savukārt labi peldētāji ir par sevi pārliecināti, taču neiedomājas, ka ūdenī var saraut krampji, rasties problēmas ar sirdsdarbību vai kājas un rokas sapīties ūdenszālēs vai zvejnieku tīklos. Tāpat nereti peldēšanās notiek alkohola reibumā, skaidro Vetere.
Pēdējos gados arvien biežāk notiek nelaimes gadījumi, kuros cieš ar ūdeņiem saistītu sporta veidu cienītāji. Īpaši bīstami var kļūt ūdensmotocikli, ja tos vada pārdroši, neapdomīgi vai, atrodoties alkohola reibumā. “Aizvadītajos gados bijuši gadījumi, kad bojā iet paši ūdensmotociklisti. Braucamajam apgāžoties, vadītājs gūst traumas un nespēj izpeldēt krastā. Tāpat arī pārgalvīgie ūdensmotociklisti apdraud tos cilvēkus, kuri peldas šajās ūdenstilpnēs,” brīdina VUGD preses pārstāve.
Lai izvairītos no nelaimēm, VUGD darbinieki iesaka peldsezonu sākt tikai tad, kad ūdens temperatūra sasniegusi +18 grādus pēc Celsija skalas. Parādoties pirmajām aukstuma sajūtām, peldēšanās jāpārtrauc. Sezonas sākumā peldēšanas laikam vajadzētu būt īsākam, bet pēc tam, kad organisms ir jau pieradis, peldes var kļūt ilgākas.
Visdrošāk ir peldēties īpaši šim mērķim paredzētās vietās. Ja tādu nav, jāatceras, ka peldvietas krastam jābūt lēzenam, vēlams, ar cietu pamatu. Upēs jāizvēlas vieta, kur ir vismazākā straume, tuvumā nav atvaru vai citu bīstamu vietu.
Nedrīkst peldēt aiz bojām, kas ierobežo peldvietu, kā arī ūdenstilpnēs, kur peldēšana ir aizliegta. Nav ieteicams vienam doties peldēties, jo, ja uz ūdens radīsies problēmas, līdzās nebūs citu cilvēku, kas spētu palīdzēt.
Pirms vizināšanās ar laivu nedrīkst aizmirst uzvilkt glābšanas vesti, tāpat īpaši jāpabrīdina tos līdzcilvēkus, kuri neprot labi peldēt.
Cilvēkiem nevajadzētu pārvērtēt savus spēkus. “Dižošanās ar to, ka vari aizpeldēt vistālāk vai pārpeldēt pāri upei, nav tā vērta, lai riskētu ar savu dzīvību. Turklāt, ja iepriekšējā sezonā varēji pārpeldēt upi, tas vēl nenozīmē, ka fiziskā sagatavotība ir tāda, ka vari to izdarīt arī šobrīd,” brīdina Vetere.
Pirms iešanas ūdenī vajadzētu brīdināt krastā palikušos par to, cik ilgi un tālu plānots peldēt, kā arī par to, vai ir paredzēts nirt. Nepazīstamā vietā uzreiz nedrīkst lēkt ūdenī, vispirms jāpārliecinās, vai ūdenstilpnes gultnē nav kādi akmeņi vai nogrimuši asi priekšmeti, pret kuriem, lecot no augstuma, var gūt traumas.
Ja cilvēks ir pārkarsis saulē, ūdenī jāiet lēnām, pretējā gadījumā straujas ķermeņa temperatūras maiņas rezultātā var sākties krampji. Peldēties alkohola reibumā ir ne mazāk riskanti, kā šādā stāvoklī vadīt automašīnu, jo sekas nav prognozējamas, brīdina glābēji.
Ja peldētājs sajūt, ka ir iekļuvis straumē, viņam jāsaglabā miers un jāpeld pa straumi uz priekšu, cenšoties nokļūt tuvāk krastam. Stipra vēja un negaisa laikā peldēties ir bīstami. Tāpat to nav ieteicams darīt naktī, jo aizpeldot tālāk no krasta, var apjukt un zaudēt orientēšanās spējas, lai atgrieztos atpakaļ.
Atrodoties uz matrača vai peldriņķa, nevajadzētu peldēt pārāk tālu no krasta, jo piepūšamais peldlīdzeklis var saplīst, bet vēja vai straumes ietekmē tā kustība var kļūt nekontrolējama.
Pirms ļaut bērniem baudīt ūdens priekus, vecākiem vajadzētu pārbaudīt izvēlētās peldvietas, lai noskaidrotu, vai ūdenstilpnes gultne nav bedraina vai dūņaina. Šāda pārbaude jaunas peldsezonas sākumā nenāktu par ļaunu arī jau iepriekš zināmās vietās.
Kad bērns dodas ūdenī, pieaugušajam noteikti jābūt tuvumā un modram. Visdrošāk būs tad, ja pieaugušais atradīsies ūdenī starp krastu un dziļumu. Bērniem drīkst ļaut plunčāties un peldēties tik tālu, cik pieaugušais var labi redzēt un nepieciešamības gadījumā – ātri piesteigties palīgā, brīdina glābēji.
Ūdenī pieaugušajiem jāpieskata arī bērni, kuri jau labi prot peldēt, jo viņi var pārvērtēt savas spējas. No krampjiem ūdenī neviens nav pasargāts, turklāt bērns šādā situācijā izbīstas daudz vairāk nekā pieaugušais un zaudē paškontroli.
Peldēt nepratējiem uz ūdens palīdzēs noturēties tikai speciālā peldveste, savukārt piepūšamie priekšmeti – riņķi, matrači un bumbas – bērniem noderēs tikai rotaļām pieaugušo uzraudzībā.
Bērni jāuzmana no viļņiem, kas var nogāzt no kājām vai radīt tik negaidītu izbīli, ka mazulis no tā vien zaudē līdzsvaru. Turklāt vilkmes straume nemanot peldētāju var ienest dziļāk jūrā.
Ja bērns dodas līdzi izbraukumā ar laivu vai plostu, viņam obligāti jāuzvelk drošības veste, jo tā vislabāk pasargās, ja mazais iekritīs ūdenī. Savukārt nekādas “drošības jostas”, lai bērns nepārkristu pāri malai, peldlīdzekļos nav izmantojamas, citādi, laivai apgāžoties, mazulis atradīsies zem ūdens.
Ja pie mājas ir dīķi, baseini, akas, tie jānorobežo tā, lai bērni vieni paši klāt netiktu un mazulis obligāti ir nepārtraukti jāuzrauga. Piemājas baseinos nevajadzētu atstāt peldošas rotaļlietas, kas piesaista mazuļa uzmanību. Bērns, sniedzoties pēc tām, var iekrist ūdenī, brīdina glābēji, atgādinot, ka šā gada maija sākumā kādā piemājas dekoratīvajā baseinā noslīka trīs gadus vecs mazulis.
Ūdenī nevajag jokojoties skaļi saukt “Palīgā! Slīkstu!”, jo situācijā, kad tiešām būs vajadzīga palīdzība, neviens vairs šim peldētājam nepievērsīs uzmanību.
Slīcēja glābšana var apdraudēt pašu glābēju, tādēļ, pirms glābšanas uz ūdens jānovērtē situācija un savas iespējas. Slīcēju var glābt tikai cilvēks, kurš labi apguvis peldēšanas tehniku un zina paņēmienus, kā satvert cietušo un izvilkt to krastā. Visdrošākā ir glābšana no krasta, nelaimē nonākušajam pametot virvē iesietu glābšanas riņķi. Šādos gadījumos noderēs arī bumba vai kādi citi peldoši priekšmeti, kuri slīkstošajam palīdzētu noturēties virs ūdens.
Ikvienam, kurš kļuvis par nelaimes aculiecinieku, jācenšas pēc iespējas labāk iegaumēt notikuma vietu, izmantojot orientierus gan uz ūdens, gan krastā, lai pēc tam šo vietu varētu precīzāk aprakstīt glābējiem. Nelaimes gadījumā nekavējoties jāizsauc glābēji, zvanot uz tālruni 112. Pēc iespējas precīzāk jānorāda ne tikai notikuma vietas koordinātas, bet arī iespējamie piebraukšanas ceļi un glābēji jāsagaida atbraucam.
LETA
Komentāri