Pēdējās dienās populārākais cēsnieks, nenoliedzami, ir Pauls Irbins, kura vārds izskanējis visas valsts mērogā. Viņš kā vienīgais no Latvijas kopā ar vēl 1058 citiem kandidātiem no dažādām pasaules valstīm pārvarējis bezpeļņas projekta “Mars One” konkursa pirmo atlases kārtu.
Konkursa mērķis atlasīt tos četrus mūsu planētas iedzīvotājus, kuri dosies pirmajā misijā uz Marsu.
Šajā projektā, kas iecerēts kā televīzijas realitātes šovs, pieteicās 200 000 pretendentu no vairāk nekā 120 valstīm, tostarp seši no Latvijas. Nākamajā kārtā iekļuvuši arī divi lietuvieši un divi igauņi.
P.Irbins, kurš Cēsīs izveidoja zinātnes centru “Z(in)oo”, kam šobrīd ir filiāles Rīgā un Lielvārdē, ir vadījis arī divu kosmisko zonžu palaišanu, pērn sarīkoja pirmo Kosmosa festivālu Baltijā, šobrīd ir attīstības plānošanas nodaļas vadītājs Cēsu novada pašvaldībā. Viņš vienmēr atzinis, ka kosmosa joma ir visperspektīvākā, tāpēc arī Latvija nevar palikt malā. Ar dalību projektā „Mars One” viņš rāda vislabāko piemēru.
Iespējams, daudziem šis projekts ar Marsa apdzīvošanu šķiet avantūra, bet P. Irbins to uztver ļoti nopietni, apzinoties, ka biļete būs tikai vienā virzienā un ekspedīcijas dalībnieki pametīs Zemi uz visiem laikiem. Tāpēc arī lēmums pieteikties konkursā nav nācis pēkšņi.
“Izšķiršanās nebija viegla un ātra, tas bija ilgs pārdomu process ar dažādām emocijām, dažādiem racionāliem un pat neracionāliem argumentiem. Tikai tad, kad pieteikumu termiņš gāja uz beigām, pieņēmu lēmumu, ka es to gribu. Skaidri saprotot, ka ir daudz risku un blakusefektu. Sagatavoju pieteikumu un, šķiet, pēdējā pieteikšanās dienā iesniedzu. Ziņa, ka esmu pārvarējis pirmo atlasi, bija liels gandarījums, tas bija apliecinājums, ka mans līdzšinējais darbs šajā jomā ir novērtēts. Manuprāt, tas ir liels solis, lai Latvijā popularizētu kosmosu, mūsu zinātnes centrus, galu galā arī Cēsis,” saka P. Irbins.
“Mars One” ir bezpeļņas organizācija, kuras mērķis līdz 2023.gadam uz Marsa izveidot cilvēku apmetni, desmitgadi ilgo misiju pārraidot televīzijas tiešraidē. Iecerēts, ka 2016. gadā uz Marsu dosies komunikāciju satelīts, divus gadus vēlāk Marsa izpētes zonde un robots, kas meklēs kolonijas izveidei piemērotu vietu. 2020. gadā uz sarkano planētu plānots nogādāt dzīvošanai nepieciešamās konstrukcijas un resursus. Papildus nogādātie roboti uzstādīs cilvēkiem nepieciešamās ēkas. Pirmā cilvēku komanda vienvirziena ceļojumā uz Marsu dosies 2022.gada septembrī.
Uz jautājumu, vai tiešām viņš ir gatavs misijai, skaidri zinot, ka nāksies pamest Zemi uz visiem laikiem, P. Irbins atbild apstiprinoši: “Emocionāli esmu tam gatavs. Labi apzinoties, ka būs grūti. Bet esmu arī pateicis, ka neesmu pašnāvnieks un esmu izvirzījis augstus kvalitātes kritērijus, ko gaidu no projekta organizatoriem. Neesmu gatavs kāpt kosmosa kuģī, kas izjūk drīz pēc starta. Negribu arī doties uz Marsu, lai visu atlikušo mūžu tur nosēdētu konservu bundžā. No manas puses ir daudz tehnisku prasību. Man svarīgi zināt, ko darīsim ceļā, ko – nonākuši uz Marsa. Ja cilvēki tur sēdēs bezdarbībā, viņi aizies ciet,
vai nu paši sāks domāt par pašnāvību, vai nogalēs cits citu. Lai tā nenotiku, jābūt daudziem faktoriem, kam realizēties. Jādomā, kā uz Marsa attīstīt ekonomiku, proti, meklēt dārgmetālus vai citus izejmateriālus, lai varētu attīstīties, paplašināties. Tas viss man ir svarīgi, lai šī misija tiešām nestu cerēto rezultātu. Ir svarīgi, lai tā notiktu zinātnes vārdā, cilvēces attīstības vārdā.
Jā, mans ceļa mērķis ir tāls, bet neesmu pirmais, kurš devies pretī nezināmajam. Arī tie latviešu puikas, kuri sēdās kuģos, lai dotos uz Tobago, nezināja, vai atgriezīsies, nezināja, kas viņus tur sagaida, Viņi brauca meklēt piedzīvojumus, uzzināt vēl nezināmo, iemācīties daudz ko jaunu. Arī viņiem ekonomiskais aspekts bija ļoti svarīgs, tāpēc arī Marsa misijā tam jābūt pamatā.”
Šobrīd plānots, ka pirmajā misijā dosies tikai četri cilvēki, pēc gada vēl četri, šo komūnu plānots paplašināt līdz 40 cilvēkiem. Konkurss uz Marsa kolonizatoru vietu būs milzīgs, un P. Irbins atzīst, ka savas izredzes vērtē kā minimālas. Esot jāņem vērā fakts, ka šis projekts ir arī televīzijas realitātes šovs, tāpēc, visticamāk, priekšroka būs kandidātiem no lielajām valstīm, kur ir lieli reklāmdevēji, daudz skatītāju. Lai gan šobrīd neviens nezina, kāda būs situācija brīdī, kad viss būs gatavs misijas īstenošanai.
„Manī ir pārliecība, ka šāda misija ir reāla, bet ne pēc desmit gadiem, kā šobrīd runā,” saka P. Irbins. „Vajadzīgi vismaz gadi 15 līdz 20. Tehnoloģijas pamatā jau ir – raķetes, kosmosa kuģi, bet ir vēl ļoti daudz inženiertehnisko izaicinājumu, kas jāatrisina, lai projekts varētu sekmīgi īstenoties. Priekšā vēl ļoti liels darbs. Ja skatās nākotnes perspektīvā, esmu pārliecināts, ka pēc 20 – 30 gadiem tehnoloģijas, iespējams, jau būs sasniegušas tādu līmeni, ka mani puikas varēs aizlidot uz Marsu, lai pateiktu – tēti, tu savu esi paveicis, laižam mājās!”
Tagad Marsa iekarotājiem projekta ietvaros jāveic detalizēta veselības pārbaude, lai pierādītu, ka viņi ir misijai derīgi. Tad sekos nākamā atlase, pēc tam ar kandidātiem notiks pārrunas, simulācijas darbam komandā, darbam
ekstrēmās situācijās, lai redzētu katra cilvēka uzvedības modeļus, psiholoģisko portretu, iespēju robežas. Lai iegūtu iespēju pamest Zemi un pārcelties dzīvot uz Marsu, kandidātiem būs septiņus gadus jāmācās.
Jānis Gabrāns
Komentāri