Cēsu Sporta skola sešos gadu desmitos pieredzējusi neskaitāmas lielas uzvaras, bet bijuši arī riska pilna brīži.
Nedēļas nogalē sarīkotā skolas 60 gadu jubileja apliecināja, ka treneru, sporta darba entuziastu vadībā jauno sportistu uzvaras kaldinātas ne tikai distancēs, laukumos un skrejceļos, arī dzīves skolā. Tādējādi raksturu un mērķtiecību audzinājuši sportisti
vairākās paaudzēs. Tiekoties salidojumā, treneri novērtēja, ka sportojot gūtais cīņas spars un neatlaidība bijusi viņu audzēkņiem nozīmīga dzīves skola.
Seši gadu desmiti skolai bijuši krasi
atšķirīgi
valstiskā
attieksmē. Ja pirms gadiem 30 jaunatnes fiziskā sagatavotība izglītības jomā ieņēma ļoti nozīmīgu vietu un sporta treneri bija
vieni no līderiem jaunatnes audzināšanā, tad, īpaši pēdējā desmitgadē,
situācija
krasi mainījusies. Valsts sportam vairs nepiešķir tik lielu nozīmi. Sportošanu jaunatnei lielā mērā aizstāj pievēršanās informāciju tehnoloģijām, un valsts caur izglītības programmām to akceptē. Procesi gājuši tik dziļi, ka treneriem pēdējos četros gados nākas “sportot” arī politiskajā vidē, dodoties uz Saeimu piketēt, lai atgādinātu par sporta skolu nozīmi.
Aktīva pozīcijas apliecināšana turpinājās arī dažas dienas pirms Cēsu Sporta skolas jubilejas svinībām, kad treneri atkal devās uz Saeimu izteikt savu attieksmi. Latvijas Sporta izglītības iestāžu direktoru padome bija atklājusi, ka nākamā gada valsts budžeta projektā ir paredzēts nepietiekams finansējums jaunatnes sportam. Latvijā
ir teju 70 sporta skolu un klubu, kuri pārstāv profesionālas ievirzes sporta izglītību. Tajos ar 29 tūkstošiem bērnu un jauniešu strādā
vairāk nekā tūkstotis treneru, bet sporta pedagogu darba finansēšanai pietrūkst vairāk nekā divi miljoni latu.
“Ļoti gribu ticēt, ka tā tiešām bija tikai kļūda Izglītības un zinātnes ministrijas aprēķinos, veidojot budžetu. Ceram, ka mūsu apvienošanās piketā ministram R.Ķīlim lika aizdomāties, ka valsts budžetā
būs jāveic grozījumi,” sacīja Cēsu Sporta skolas direktore Rudīte Vanadziņa. “Mēs, sporta skolotāji, jau vairākus gadus dzīvojam pārmaiņu laikos, valsts politikas dēļ nonākot krustpunktos
kā pirms mācību gada, tā pirms valsts budžeta gada.
Piketēšana pie Saeimas pabojāja gaidāmo svētku prieku, atņēma laiku, lai sagatavotos, bet nenovirzīja no mērķa – sarīkot treneru un bijušo audzēkņu
satikšanos atkal pēc desmit gadiem.”
Viens no iespaidīgākajiem salidojuma brīžiem bija pieredzes bagāto treneru sumināšana. Lielu uzmanību ieguva deviņdesmitgadnieks Igors Vanadziņš –
gadu desmitos sporta
pedagogs un organizators, basketbola pamatlicējs Cēsīs, viens no tiem, kurš pirms 60 gadiem bija klāt pie skolas pirmsākumiem.
Latvijas, Eiropas, pasaules, PSRS mēroga vieglatlētikas čempionu ielenkumā jau no pirmajiem salidojuma brīžiem atkal varēja būt leģendārais rūdītājs individuālā sportā – Elmārs Ozols. Tie bija Solveiga Skrodere, Guntis Bomis, Ivars Janka, Andris Vētra un citi, kuri ar prieku atcerējās jaunību stadionos.
Par neatlaidības un rūdījuma pilniem gadiem, ko devis komandu sports, paldies vēlreiz nāca sacīt Dzidras Minčenokas un Intas Pētersones kādreizējās audzēknes basketbolā. Aizkustinošu brīdi salidojumā piedzīvoja slēpošanas trenere Ilze Cekule, no audzēkņiem saņemot pateicību ceļojuma dāvanas veidā.
Salidojums bijušajiem audzēkņiem apliecināja, ka mainījušās ne tikai audzēkņu, arī treneru paaudzes. Cēsu novada domes Atzinības rakstus saņēma kā pieredzes ļoti bagātie, tā
aizrautīgākie un darba spara pilnie treneri no vidējās paaudzes. Kopš novadu reformas, vairākus gadus, Cēsu Sporta skolā ir veidota sarežģītāka administratīvā sistēma, tā ļauj kopā turēties treneriem, bet trenēt skolēnus piecos novados.
Cēsu, Pārgaujas, Priekuļu, Amatas un Vecpiebalgas pašvaldības jaunatnes sportu atbalsta caur
vienotu skolu, kas ir arī metodiskais centrs. Katrā novadā
ir nodrošinātas treniņu iespējas, sportisti var doties uz sacensībām tuvākās un tālākās vietās, talantīgākie saņemt īpašu atbalstu.
Skolas absolventu, treneru, direktoru satikšanās prieks Cēsu pilsētas sporta hallē, kas
salidojumam par godu bija pārvērsta par milzīgu svinību zāli ar galdiem un deju placi, tika svinēts teju līdz pat pirmajiem gaiļiem. Lustēts un dejots bija gana, bet, atvadoties un vienojoties kopīgā aplī, kā sportistiem tas ierasts, deju
laukumā nonāca arī basketbola bumbas, atgādinot, ar ko pirms 60 gadiem sporta skola sākās un bez kā skola Cēsīs nav iedomājama joprojām.
Mairita Kaņepe
Komentāri