Ražotāju cenu kāpums iekšējā tirgū arvien skaidrāk signalizē, ka patēriņa cenu turpmākās tendences būs drīzāk augšupejošas nekā lejupejošas, sacīja “DnB Nord bankas” analītiķis Pēteris Strautiņš.
Ražotāju cenas iekšējā tirgū jūnijā turpinājušas strauji augt, palielinoties par 1,7%, gan regulējamo cenu izmaiņu dēļ, gan tāpēc, ka turpinās iepriekš notikušā eksporta cenu kāpuma stimulējošā ietekme, kā arī samazinās brīvo jaudu īpatsvars un tā lejupvērstā ietekme uz cenu līmeni, sacīja Strautiņš.
“Tā pati par sevi nav laba ziņa patērētājiem, taču mērens cenu kāpums arī iekšējā tirgū stimulē ekonomiku, radot uzņēmumiem iespaidu, ka pieaudzis reālais pieprasījums pēc viņu pakalpojumiem, kaut arī varbūt palielinājies tikai vispārējais cenu līmenis. Tas savukārt nozīmē straujāku bezdarba samazināšanos un drīzāku atgriešanos pie darba algu pieauguma. Jāņem arī vērā, ka cenu kāpums samazina nepieciešamo nākamā gada budžetā konsolidācijas apjomu, jo labvēlīgi iedarbojas uz nodokļu ieņēmumiem,” sacīja Strautiņš.
Ārējā ekonomiskā vide turpina iedarboties uz mūsu tautsaimniecību stimulējoši, taču jau vājāk nekā iepriekšējos mēnešos, piebilda Strautiņš.
“Kaut arī eksporta produktu cenu pieaugums gada laikā tieši jūnijā pārsniedza divciparu skaitli, tas notika labvēlīgās bāzes dēļ, salīdzinājumā ar šī gada maiju cenas ir par 0,4% zemākas. Apstrādes rūpniecības eksportēto produktu cenas gan pieauga par 0,1%, taču tas ir mazākais kāpums šogad, jo strauji samazinājušās pārtikas produktu eksporta cenas (par 2,1%), lētāks varētu būt kļuvis arī metāls, bet par to datus nepublicē konfidencialitātes dēļ,” piebilda Strautiņš.
Eksperts uzskata, ka nav sagaidāms, ka turpmākajos mēnešos eksporta cenas varētu atsākt strauju kāpumu, jo saglabājas bažas par pasaules ekonomikas atkopšanās noturīgumu. Turklāt pēc zemākā punkta sasniegšanas jūnija sākumā eiro kurss ir pieaudzis no aptuveni 1,2 ASV dolāriem par eiro līdz 1,3 dolāriem, šī iemesla dēļ arī jūlijā varētu tikt reģistrēts eksporta cenu kritums.
“Par laimi, jau sasniegtais eksporta cenu līmenis ir ekonomikai stimulējošs un turpmākajos mēnešos tā ietekme turpinās sildīt citus tautsaimniecības sektorus. Latvijas uzņēmumi vairāk nopelna ārējā tirgū un līdz ar to spēj vairāk investēt, pieņemt darbā cilvēkus, kas savukārt stimulē iekšzemes pieprasījumu,” uzskata Strautiņš.
Sagaidāms, ka līdz ar eksporta cenu dinamikas maiņu bremzēsies cenu kāpums arī iekšējā tirgū, taču atgriešanās pie noturīgas deflācijas nav gaidāma un cenu kāpums gada griezumā turpmākajos mēnešos noteikti kļūs lielāks, prognozē eksperts.
“Patlaban, iespējams, saistībā ar vēlēšanu tuvumu tiek vilcināti lēmumi par elektrības sadales tīklu tarifu celšanu, kas tomēr kaut kad būs jādara un var nākamgad palielināt elektrības cenas. Taču kāpums nebūs liels, vien dažos procentos mērāms,” piebilda Strautiņš.
Jau ziņots, ka ražotāju cenas Latvijas rūpniecībā 2010.gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, palielinājušās par 0,8%, bet gada laikā, salīdzinot ar 2009.gada jūniju, tās augušas par 6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Kopējā cenu līmeņa kāpums bija raksturīgs preču realizācijai vietējā tirgū – par 1,7%, savukārt eksportētās produkcijas cenas samazinājās par 0,4%.
Ietekmīgākie cenu pieaugumi bija elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 4,4%), nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (par 1,9%), gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā (par 2,4%), koksnes un koka izstrādājumu, izņemot mēbeles, ražošanā (par 0,4%).
Gada laikā, salīdzinot ar 2009.gada jūniju, ražotāju cenas rūpniecībā palielinājās par 6%.
NOZARE.LV
Komentāri