Šogad un nākamgad gaidāma algu līmeņa stabilitāte, kopējam algu fondam pieaugot līdz ar strādājošo skaita un nostrādātā laika pieaugumu, informēja “DnB Nord bankas” analītiķis Pēteris Strautiņš.
Nākotnē algu dinamika dažādu nozaru starpā atšķirsies arvien vairāk, jo Latvijas ekonomikā samazināsies pakalpojumu, bet pieaugs preču sektora nozīme, veicinot tā saucamo "zilo apkaklīšu” – kvalificētu strādnieku- profesiju popularitātes pieaugumu.
Šī gada pirmajā ceturksnī darba algas bija par 8,3% mazākas nekā pirms gada. Taču šie dati pamatā atspoguļo vēsturi – to, kas notika 2008.gada beigās un 2009.gadā. Algu līmenis par 2% samazinājies arī pret 2009.gada beigām, bet tā ir normāla sezonāla parādība. Algas gadu mijā līdz šim ir samazinājušās vienmēr, izņemot 2006./2008.gadu, kad ekonomikas pārkaršana noveda pie nepārtraukta algu un cenu skrējiena uz augšu, sacīja Strautiņš.
Vēl jo vairāk, 2000./2005.gadā – spēcīgas, taču arī sabalansētas izaugsmes periodā, kas no šodienas skatu punkta būtu vērtējams kā Latvijas ekonomikas zelta laikmets, algas gadu mijā vidēji samazinājās par 4%, tātad divreiz vairāk nekā šogad, skaidroja Strautiņš.
Privātajā sektorā algas pirmajā ceturksnī pret ceturto ceturksni šoreiz samazinājās tikai par 1%, tātad tur algu samazināšana gadu mijā praktiski nav notikusi. Šis apstāklis kopā ar eksporta pieaugumu apliecina, ka tagadējais algu līmenis Latvijā uzņēmējiem ir pieņemams no ārējās konkurētspējas viedokļa.
Šogad un nākamgad gaidāma algu līmeņa stabilitāte, kopējam algu fondam pieaugot līdz ar strādājošo skaita un nostrādātā laika pieaugumu. Jau tiek saņemtas ziņas par 2009.gadā gandrīz nenovērotu parādību – darbinieku prasībām celt algu, taču tās vairākumā gadījumu netiks apmierinātas, kamēr vien valstī būs tik liels bezdarba līmenis. Ekonomikā kopumā algas nesāks augt ātrāk kā nākamā gada otrajā pusē, prognozēja Strautiņš.
“Tomēr vidēji rādītāji slēpj lielas atšķirības dažādu specialitāšu starpā. Patlaban viena no straujāk augošajām ekonomikas nozarēm ir apstrādes rūpniecība. Tas atspoguļojas gan algu statistikā – gada griezumā algu kritums te ir uz pusi mazāks nekā ekonomikā kopumā, gan ziņās no rūpniecības uzņēmumiem par arvien jūtamāku kvalificētu darbinieku trūkumu. Asi tas jūtams kokapstrādē, kas jau ir krīzi pārvarējusi gandrīz pilnībā, trūkst arī kvalificētu šuvēju, metinātāju,” skaidroja Strautiņš.
Ja apstrādes rūpniecībā gada griezumā algas samazinājās par 4,3%, tad tādās intelektuālajās nozarēs kā valsts pārvalde, veselība, izglītība un finanses algu kritums ir mērāms ar divciparu skaitli. Lauksaimniecībā un mežsaimniecībā ir pat reģistrēts neliels algu pieaugums. “Nākotnē algu dinamika dažādu nozaru starpā atšķirsies arvien vairāk, jo Latvijas ekonomikā samazināsies pakalpojumu, bet pieaugs preču sektora nozīme, veicinot tā saucamo “zilo apkaklīšu” – kvalificētu strādnieku – profesiju popularitātes pieaugumu. Dzīve piespiedīs no skaistu koncepciju rakstīšanas pievērsties skaistu un noderīgu lietu radīšanai,” sacīja Strautiņš.
Jau ziņots, ka mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī šā gada pirmajā ceturksnī bija 431 lats, kas ir par 2% mazāk nekā 2009.gada ceturtajā ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Pērn pēdējā ceturksnī darba mēneša vidējā bruto darba alga bijusi 440 lati, kas ir par deviņiem latiem vairāk nekā šā gada pirmajos trīs mēnešos.
Sabiedriskajā sektorā šajā periodā vidējā darba samaksa samazinājās par 3,8% – no 463 līdz 446 latiem, bet privātajā sektorā par 1% – no 424 līdz 420 latiem.
Salīdzinot ar 2009.gada pirmo ceturksni, šā gada pirmajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī saruka par 8,3% – no 470 līdz 431 latam. Neto darba samaksa šai periodā samazinājās straujāk – par 12,6% no 352 līdz 307 latiem. Tas skaidrojams ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes pieaugumu no 23% līdz 26% no 2010.gada 1.janvāra, kā arī mēneša neapliekamā minimuma samazināšanos no 90 līdz 35 latiem no 2009.gada 1.jūlija.
Mēneša vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni pērn, samazinājās par 14,1% – no 519 līdz 446 latiem, tai skaitā vispārējās valdības sektorā par 16,3% – no 490 līdz 410 latiem, bet privātajā sektorā par 4,7% – no 441 līdz 420 latiem.
NOZARE.LV
Komentāri