Arī turpmākos mēnešos paredzams bezdarba pieaugums, prognozē aģentūras LETA aptaujātie eksperti.
Darba meklētāju skaits valstī turpinās pieaugt vēl vismaz gadu. Ņemot vērā, ka Latvijai, visticamāk, būs raksturīgs ekonomikas atveseļošanas scenārijs, kad strauja krituma fāzei seko zināms stagnācijas periods, bezdarba līmenis arī pēc tam pietiekami ilgu laiku paliks augstā līmenī, prognozē “Latvijas Krājbankas” Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe Olga Ertuganova.
Šādā situācijā darbaspēka tirgū kalpo kā papildu risks ekonomikā. Gan Latvijā, gan arī citās Eiropas valstīs nākamais pārbaudījums varētu būt rudenī, kad bezdarbs turpinās pieaugt, darba vietu skaits vēl joprojām samazināsies, radot jaunus bezdarbniekus un nedodot iespēju atrast darbu jau esošajiem, kuri turklāt vairs nesaņems pabalstus.
Ir liela varbūtība, ka šāds apstākļu kopums var izraisīt jaunu patēriņa krituma vilni, tādējādi atkal no jauna nelabvēlīgi ietekmējot situāciju darba tirgū, skaidro eksperte.
Viens no faktoriem, kas varētu palīdzēt iziet no šī apburtā loka, ir ekonomiskā atveseļošanās ārējos tirgos. Pēdējie notikumi Latvijā liecina, ka lejupslīde būs pietiekami dziļa un ilgstoša. Kamēr Eiropā jau būs novērojamas atgūšanās pazīmes, Latvijā vēl joprojām tiks meklēts lejupslīdes dziļākais punkts.
Ekonomiskās aktivitātes kāpums Eiropā varētu pozitīvi ietekmēt Latvijas eksportu un atspoguļoties arī pieprasījumā pēc mūsu darbaspēka ārzemēs. Otrs faktors diez vai ir pozitīvs Latvijas ekonomikai, tomēr kopumā tas varētu sekmēt bezdarba samazināšanos Latvijā vidēja termiņa perspektīvā.
Eksperte arī norāda, ka pēdējo reizi tik dramatiski skaitļi tika novēroti tikai Krievijas krīzes laikā. Smago situāciju darbaspēka tirgū ietekmē gan iekšējie, gan ārējie faktori.
No vienas puses, Latvijas ekonomika turpina demonstrēt strauju kritumu, un cilvēkam tas izpaužas nevis kā viņa uztverē diezgan abstrakta iekšzemes kopprodukta samazinājums, bet gan reāla darba vietas zaudēšana un ģimenes ienākumu kritums. No otras puses, ekonomiskā lejupslīde ir novērojama visā pasaulē, tostarp arī Eiropā, kas ierobežo jaunu darbaspēka emigrācijas vilni Latvijā.
“SEB bankas” ekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis akcentē, ka kopumā darba meklētāju īpatsvara pieaugums ataino ekonomikā notiekošo lejupslīdi. Tāda pati tendence turpinās valdīt arī turpmākajos ceturkšņos.
Uz gada beigām darba meklētāju skaits strauji pietuvosies 20% robežai, prognozē eksperts. Rādītājs sāks bremzēties pamazām līdz ar ekonomikas aktivitātes pieaugumu.
Visstraujākais darba meklētāju pieaugums ir vecuma grupā no 35 līdz 44 gadiem. Šādu strauju pieaugumu, salīdzinot ar citām vecuma grupām, esot grūti izskaidrot. Viens no iespējamiem skaidrojumiem varētu būt saistīts ar to, ka šī vecuma grupa ir viena no sociāli aktīvākajām grupām, ar uzņemtām saistībām, ģimeni, tādēļ aktīvi meklē darbu vai labākus nosacījumus.
Pašreizējā situācijā, kad daudzviet samazinās atalgojums un ienākumi rada grūtības, viņi ir spiesti aktīvāk iesaistīties jauna vai cita, labāk atalgota darba meklēšanā.
Gašpuitis atzīmē, ka būtiski pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri ir zaudējuši cerību atrast darbu un tiek ieskaitīti pie ekonomiski neaktīvajiem. To skaits, salīdzinot ar pagājušā gada otro ceturksni, ir palielinājies vairāk nekā divas reizes un sasniedzis 43 400.
Ja nebūtu šīs cerības zuduma, tad darba meklētāju skaits būtu vēl lielāks. Tā, piemēram, statistika rāda, ka vecumā no 65 līdz 74 gadiem darbu meklē vien 300 iedzīvotāju. Tas šķiet ļoti mazs skaitlis, neskatoties uz to, ka atrast darbu šajā vecumā ir ļoti problemātiski.
Patlaban tas ir viens no veidiem, kā šī vecuma iedzīvotājus, kam ir niecīgs, bet garantēts ienākums, atturēt no darba tirgus. Taču jāatceras, ka, pieaugot ekonomiskajai aktivitātei, pēc pāris gadiem radīsies kārtējie sarežģījumi ar darbaspēka pieejamību. Nāksies daudz pūļu pielikt, lai celtu nodarbinātības līmeni un atkal tautsaimniecībā iesaistītu vecāka gada gājuma cilvēkus un tie dotu tajā savu ieguldījumu, uzsver eksperts.
Tāpat statistika uzrāda tendenci sarukt darba samaksai. Turpina augt to skaits, kuri saņem minimālo algu, kas liecina, ka arvien vairāk darbinieku spiesti samierināties ar darba samaksas samazināšanos vai tās daļu saņemšanu aploksnē, akcentē eksperts.
Kā ziņots, šā gada otrajā ceturksnī valstī bija 43 400 cilvēku, kas apgalvoja, ka zaudējuši cerības atrast darbu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma rezultāti.
Pērn šādu cilvēku valstī bija gandrīz uz pusi mazāk – 26 600.
Šā gada otrajā ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar attiecīgo periodu gadu iepriekš, ir samazinājies par 1,6%.
Kopumā valstī nodarbināti 999 300 cilvēku jeb 55,9% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Tikai 4,2% no tiem dažādu iemeslu dēļ nestrādāja. Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, pārskata ceturksnī samazinājās gan nodarbināto iedzīvotāju skaits, gan nodarbināto īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā.
Nodarbināto kopskaitā sieviešu bija nedaudz vairāk nekā vīriešu – attiecīgi 51,6% un 48,4%.
Iedzīvotājiem iztikas līdzekļi parasti veidojas no dažādiem ienākumu veidiem, tādēļ apsekojuma laikā respondenti uzrādīja vairākus ienākumu avotus. Nedaudz vairāk nekā pusei – 51,5% – iedzīvotāju minētajā vecuma grupā būtiskākais no tiem bija darba samaksa.
Apsekojuma rezultāti liecina, ka otrajā ceturksnī Latvijā bija 199 700 darba meklētāju jeb 16,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Darba meklētāju skaits un īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā šajā periodā palielinājies, gan salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, kad darbu meklēja 76 500 cilvēku un to īpatsvars bija 6,3%, gan 2009.gada pirmo ceturksni.
Darba meklētāju vīriešu īpatsvars ekonomiski aktīvo vīriešu skaitā valstī bija augstāks nekā sievietēm, veidojot 19,9% un 13,4%. Gandrīz ceturtā daļa no darba meklētāju kopskaita bija ilgstošie darba meklētāji, to skaits, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, palielinājies vairāk nekā divas reizes jeb par 27 700.
Esošajā ekonomiskajā situācijā, kad darba devēji samazina darbinieku skaitu un darba tirgū sarūk pieprasījums pēc darbaspēka, pieaug to darba meklētāju skaits, kuriem ir darba pieredze. 2009.gada otrajā ceturksnī darba meklētāji ar darba pieredzi bija 182 200 jeb 91,2% no darba meklētāju skaita, bet gadu iepriekš šis rādītājs attiecīgi bija 65 400 un 85,6%.
Bez nodarbinātajiem un darba meklētājiem ir daļa iedzīvotāju, kas netiek uzskatīta par darbaspēku, – tie ir ekonomiski neaktīvi. 2009.gada otrajā ceturksnī ekonomiski neaktīvi bija 587 400 cilvēku, un, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, to skaits ir palielinājies par 1,7%.
Šā gada otrajā ceturksnī gandrīz divas piektdaļas jeb 38,9% no ekonomiski neaktīvajām personām veidoja pensionāri, katrs trešais bija skolēns vai students, kas mācījās pa dienu un pārskata nedēļā nestrādāja, katrs desmitais bija ilgstoši slimojošs iedzīvotājs vai invalīds, katrs vienpadsmitais ekonomiski neaktīvais iedzīvotājs sevi uzskatīja par mājsaimnieku vai mājsaimnieci.
LETA
Komentāri