Latvijas iespējas sasniegt Eiropas Savienības (ES) vidējo dzīves līmeni būs atkarīgas no intelektuālā pienesuma, šodien tikšanās laikā ar žurnālistiem atzina “SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.
Krīzes laikā Latvija ir “atkritusi” par pāris gadiem atpakaļ savā virzībā uz vidējo ES dzīves līmeni, taču ekonomista skatījumā laiks, kas Latvijai ir nepieciešams līdz konverģencei ar ES, nav izmērāms gados, bet aktuāls ir jautājums – vai to vispār varam paveikt?
Viņaprāt, ir nepieciešams stratēģisks politiķu un uzņēmēju lēmums par valsts tālāko attīstību, kas arī noteiks, vai Latvija tuvākā vai tālākā nākotnē spēs dzīves līmeni pacelt līdz ES vidējam.
Turklāt, arī kopējot citu valstu attīstības modeļus, Latvija var nesasniegt kāroto, jo Rietumvalstīs, kas tiek uzskatītas par attīstītajām ekonomikām, ir atšķirīga mentalitāte un tradīcijas, kas arī ietekmē to, kā valsts virzās uz priekšu un attīstās.
Vēl viens faktors, kas ir jāņem vērā, ir emigrācija, kas nozīmē, ka Latvijas augsta līmeņa speciālisti jebkurā brīdī var tikt rekrutēti uz ārzemju kompānijām, kavējot Latvijas iespējas attīstīties kā kvalificētā darbaspēka valstij. Savukārt izglītības sistēmai esot jābūt veidotai, lai pēc iespējas vairāk cilvēku varētu tikt nodarbināti augstas kvalifikācijas darbos. Uz jautājumu, kā to panākt, Gašpuitis norādīja, ka tas ir jautājums par politisko gribu.
Ekonomists pieļāva, ka jau visai drīz Rīgas reģions būs pietuvinājies vidējam ES dzīves līmenim, taču tas nenozīmē, ka situācija lauku reģionos būs tāda pati. “Laukos augstu dzīves līmeni uzturēt it ļoti grūti. Laukos dzīvojošajiem ir grūti pievest darbu klāt, investori tur neies, tāpēc ir jāmeklē jaunas iespējas,” sacīja Gašpuitis.
Viņa skatījumā ir nepieciešama lielāka ekonomiskā sadarbība starp visām trim Baltijas valstīm, radot kopīgus piedāvājumus investoriem, nevis cīnoties atsevišķi. Proti, lieliem un nopietniem investoriem, viena Baltijas valsts nespēj pilnībā piedāvāt visu tiem nepieciešamo, bet, kooperējoties un veidojot kopīgas biznesa tradīcijas, Baltijas valstis varētu sasniegt vairāk.
Viņš gan atzina, ka šāda iecere par “Baltijas projektu” ir maz ticama un pagaidām gan vairāk skatāma tikai vēlamības formā.
Saskaņā ar “SEB bankas” sniegtajiem datiem, pirktspējas paritātes standarts (PPS) uz vienu iedzīvotāju Latvijā ir vismaz divas reizes zemāks nekā vidēji ES. Lai arī nedaudz, bet arī mūsu kaimiņi Lietuvā un Igaunijā dzīvo labāk. Ja šogad Latvijā PPS uz vienu iedzīvotāju ir aptuveni 48%, Lietuvā tie ir aptuveni 50%, Igaunijā – 60%, bet vidēji ES – 101%.
Pirktspējas līmenis ir mākslīga kopēja valūtas vienība, ko ES izmanto ekonomikas summāro rādītāju apjoma izteikšanai, lai veiktu salīdzinājumus tādā veidā, kas ļauj likvidēt cenu atšķirības dalībvalstīs.
NOZARE.LV
Komentāri