Izaugsme var notikt tikai blīvāk apdzīvotajās valsts teritorijās, intervijā biznesa portālam “Nozare.lv” sacīja “Nordea” bankas vecākais ekonomists Andris Strazds.
“Ir utopiski domāt, ka uzņēmēji dosies uz laukiem un mazām mazpilsētām un tur radīs uzņēmumus un darbavietas, tā nekad nebūs,” teica ekonomists. Var īstenoties otrāda tendence – cilvēki, jaunieši dodas uz blīvāk apdzīvotām vietām, kur sastopas kritiskā masa, – ir infrastruktūra, sociālā infrastruktūra un pietiekams cilvēku skaits, lai uzņēmējam būtu iespēja izvēlēties potenciālos darbiniekus un lai tas varētu atvērt mazu ražotni, piemēram, ar 50 darbiniekiem.
Kā atzina Strazds, ir grūti iedomāties, ka laukos 100-150 kilometru attālumā no Rīgas kāds uzņēmējs sāks veidot ražotni un sāksies milzīgs ekonomisks pacēlums.
“Diemžēl mums ir vēl vairāk jāsaraujas – cilvēkiem no laukiem un no mazapdzīvotiem rajoniem jānāk uz pilsētām, jo pilsētās ir darbs, uzņēmumi un infrastruktūra, kur var veidot eksportējošu uzņēmējdarbību,” sacīja ekonomists, piebilstot: visā pasaulē ir atzīts, ka pilsētas ir visefektīvākais saimnieciskās un sociālās dzīves organizācijas veids un pilsētas ir vietas, kur notiek inovācijas.
“Lauku viensētas sindroms ir viena no iezīmēm, kas kavē straujāku izrāvienu un attīstību,” teica ekonomists. Latvijā laukos dzīvojošo cilvēku īpatsvars ir divreiz augstāks nekā attīstītajās valstī, tādējādi vēl daļai cilvēku ir jādodas uz pilsētu. Arī laukos nākotnē konkurētspējīgas būs tikai lielās saimniecības. Mazās saimniecības nebūs konkurētspējīgas, ja vien tās nespecializējas kādā īpaši inovatīvā nišā, argumentēja ekonomists.
Latvijā darba meklētāju īpatsvars joprojām ir ap 15%. Strazds netic, ka Latvijā ir 15% nenodarbināmo. “Varētu noticēt, ka Latvijā ir 8% vai 10% nenodarbināmo dažādu vēsturisku iemeslu un 90.gadu politikas kļūdu dēļ, bet joprojām ir pietiekami liels procents iedzīvotāju, kurus skāris strukturālais bezdarbs. Ne tikai strukturālais bezdarbs profesiju un iemaņu veidā, bet arī ģeogrāfiskais strukturālais bezdarbs, piemēram, Skrundā dzīvojoša cilvēka iemaņas nav vajadzīgas šajā pilsētā, bet ir pieprasītas darba tirgū Rīgā, bet cilvēkam nav iespēju pārcelties uz Rīgu un sākt strādāt galvaspilsētā. Tas ir stāsts par pārcelšanās pabalstiem,” sacīja “Nordea” bankas vecākais ekonomists.
Strazds atbalsta iecerēto mobilitātes pabalstu un daļēji piekrīt apgalvojumam, ka šādā veidā var noturēt cilvēkus Latvijā, jo bieži vien ir tā, ka cilvēks no Latgales, neapstājoties Rīgā, aizbrauc uz Lielbritāniju, Īriju, Skandināviju vai Vāciju.
NOZARE.LV
Komentāri