Ražotāju cenas Latvijas rūpniecībā turpinās pieaugt arī turpmākajos mēnešos, taču pieauguma temps būs lēnāks nekā aprīlī, prognozēja aptaujātie ekonomikas eksperti.
Ekonomisti uzskata, ka ražotāju cenu kāpums arī turpmāk visvairāk būs atkarīgs no ārējiem apstākļiem un cenu augšupeju vispirms jau ietekmēs importēto izejvielu cenu kāpums, kas gan pēdējā mēneša laikā ir piebremzējies, kā arī procesi eirozonā un eiro vērtības samazināšanās.
“DnB Nord bankas” analītiķis Pēteris Strautiņš uzskata, ka ražotāju cenu dinamika arī aprīlī bija labvēlīga Latvijas ekonomikas atlabšanai, jo cenas augušas arī eksporta precēm. Līdzīgi kā citi eksperti, viņš norāda, ka eksporta cenu kāpums lielā mērā ir bijis atkarīgs no eiro vērtības samazināšanās, kā arī pasaules ekonomikas izaugsmes, kas cēla tādu Latvijas eksportam svarīgu produktu kā koksnes un metālu cenas.
Aprīlī augušas arī cenas iekšējā tirgū, kas kopš zemākā punkta pērn novembrī jau ir pieaugušas par 3,6%. “Tas norāda, ka arī patēriņa cenas būtiski vairs nesamazināsies. Deflāciju veicinošie faktori, pirmkārt jau lielais bezdarbs, nepavisam nav izzuduši, taču ārējie faktori kopumā strādā pretējā, augšupejošajā virzienā,” secinājis analītiķis.
Strautiņš pieļauj, ka tuvākajā nākotnē straujš ražotāju cenu kāpums nav gaidāms, bet iespējami ir arī cenu kritumi, jo maijā pasaulē pēc spēcīga pieauguma perioda izejvielu cenas sāka samazināties, eirozonas parādu krīzei radot bažas par pasaules ekonomikas atlabšanas noturīgumu.
SEB bankas” makroekonomikas analītiķis Dainis Gašpuitis ir pārliecināts, ka ražotāju cenu deflācijas periods, kas ilga precīzi 12 mēnešus, aprīlī ir beidzies.
Saskaņā ar viņa teikto arī Lietuvā un Igaunijā aprīlī ražotāju cenas augušas nepilna procenta apmērā. Savukārt Latvijā straujo cenu lēcienu noteicis kāpums maksai par siltumenerģijas un gāzes apgādi, kā arī eksporta radītais aktivitātes pieaugums apstrādes rūpniecībā un to ietekmējošais resursu un izejvielu cenu kāpums.
“Eksporta cenas burtiski šaujas debesīs, ko galvenokārt virza ekonomiskās aktivitātes radītais resursu un izejvielu cenu kāpums un pieprasījuma aktivizēšanās. Pamazām tas sāks atspoguļoties arī vietējam tirgum saražotās produkcijas un daļēji arī patēriņa cenās,” dinamiku starp vietējā tirgus un eksporta ražotāju cenām skaidro eksperts.
Gašpuitis sagaida, ka kopējais ražotāju cenu pieaugums Latvijā turpināsies un to lielā mērā noteiks vietējās produkcijas cenu virzība augšup. Vienlaikus viņš piebilst, ka ir pieaugusi nenoteiktība par visas ekonomikas, tostarp arī iespējamo eksporta cenu, attīstības gaitu.
“Notikumi eirozonā ir sašūpojusi līdzšinējo pārliecību par pieauguma noturīgumu, kā ietekmē daudzu izejvielu cenu kāpums ir saļodzījies. Turklāt vērienīgie taupības apmēri Eiropas Savienībā norāda uz to iespējamo ietekmi uz patēriņa un cenu attīstību, kas neizslēdz arī deflācijas iespēju. Ražotāju cenu pieaugums vidējā termiņā būs atkarīgs no turpmākiem notikumiem taupības un citiem ekonomiku regulējošajiem, veicinošajiem pasākumiem eirozonā, bet vietējā tirgū liela loma būs monopolu noteiktajai tarifu un nodokļu politikai,” uzskata Gašpuitis.
“Swedbank” vecākā ekonomiste Lija Strašuna prognozē, ka turpmāk ražotāju cenas būs visvairāk atkarīgas no ārējiem faktoriem. “Lai gan izejvielu cenu kāpums pasaulē, šķiet, ir piebremzējies, vājš eiro kurss sadārdzina visus resursus, ko iepērkam dolāros, piemēram, degvielu vai gāzi, tāpēc, neskatoties uz joprojām trauslo iekšzemes pieprasījumu un deflācijas spiedienu vietējā tirgū, ražotāju cenu kāpums, visticamāk, turpināsies, lai gan lēnāk nekā šī gada aprīlī,” pauž ekonomiste.
Kā ziņots, ražotāju cenas Latvijas rūpniecībā šā gada aprīlī, salīdzinot ar martu, palielinājās par 2,2%, bet salīdzinājumā ar pagājušā gada aprīli pieauga par 0,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Kopējā cenu līmeņa kāpums aprīlī pret martu bija raksturīgs preču realizācijai gan vietējā, gan eksporta tirgū – attiecīgi par 2,8% un 1,3%. Ietekmīgākie cenu pieaugumi bija elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā, kur ražotāju cenas kāpa par 6,9%, metālu ražošanā – par 5,7%, koksnes un koka izstrādājumu, izņemot mēbeles, ražošanā – par 2%, atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā, materiālu pārstrādē – par 10,9%.
Savukārt vislielākā pazeminošā ietekme uz ražotāju cenu kopējo līmeni bija cenu kritumam nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā, kur cenas samazinājās par 1,9%, apģērbu ražošanā – par 3,2%, pārtikas produktu ražošanā – par 0,3%.
Šā gada aprīlī salīdzinājumā ar 2009.gada aprīli ražotāju cenas rūpniecībā palielinājās par 0,5%. Iekšējā tirgū realizētās produkcijas cenas samazinājās par 3,6%, bet eksportētajai produkcijai cenas pieauga par 7,3%.
Lielākā ietekme uz ražotāju cenu kopējo līmeni bija cenu pārmaiņām elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā, kur piedzīvots samazinājums par 8,4%, metālu ražošanā, kur novērots pieaugums par 27%, koksnes un koka izstrādājumu, izņemot mēbeles, ražošanā, kur pieaugums bija par 9,8%. Atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā, materiālu pārstrādē ražotāju cenas augušas par 87,1%, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā cenas samazinājums bija par 8%, bet pārtikas produktu ražošanā piedzīvots kritums par 1,9%.
NOZARE.LV
Komentāri