Cenu kopējo līmeni Latvijā augšup dzen arvien augošās pārtikas cenas, jo īpaši dārzeņiem, pienam un tā produktiem un augļiem, skaidroja banku ekonomisti un Finanšu ministrijā (FM).
Pārtikas produktu cenas šā gada februārī pieauga vidēji par 1,8%, visstraujāk cenas pieauga dārzeņiem – par 8,8%, cukuram – par 6,2%, augļiem – par 4,1%, bet pienam – par 3,2%.
Kā uzsver “Latvijas Krājbankas” galvenā analītiķe Olga Ertuganova, patlaban galvenais inflācijas dzinējs ir tieši pārtikas sadārdzinājums, ko ietekmē gan lauksaimniecības preču un naftas cenu kāpums pasaules tirgos, gan janvārī palielinātie nodokļi.
FM informē, ka, pēc Apvienoto Nāciju pārtikas un zemkopības organizācijas datiem, 2011.gada februārī, salīdzinot ar janvāri, pārtikas cenas pasaulē pieauga vidēji par 2,2%, sasniedzot jaunu vēsturisko rekordu.
Pēc “SEB bankas” ekonomikas eksperta Daiņa Gašpuita teiktā, patlaban kopējais vērtējums par pasaules cenu attīstību paredz, ka gada otrajā pusē cenu pieaugums kļūs mērenāks, pieņemot, ka pašreizējais pārtikas un naftas sadārdzinājums ir periodisks un būtiski neveicinās citu segmentu cenu kāpumu.
“Taču naftas cenu attīstību pavada liela nenoteiktība, kā arī mainīgi klimatiskie apstākļi. Ja būs labvēlīgi laika apstākļi un attiecīgi raža, pārtikas cenas samazināsies. Tomēr Latvijā inflāciju turpinās uzturēt nodokļu un tarifu kāpums,” saka Gašpuitis.
Viņam piekrīt arī Ertuganova, kuras skatījumā pārtikas un naftas cenas pasaulē pagaidām vairāk ietekmē īstermiņa faktori, tāpēc ir liela iespējamība, ka, pastāvot labvēlīgiem laika apstākļiem, kā arī stabilizējoties situācijai Tuvajos Austrumos, naftas un lauksaimniecības preču cenu spiediens varētu atslābt.
“DnB Nord bankas” analītiķis Pēteris Strautiņš tomēr brīdina, ka pastāv liela varbūtība, ka kādu brīdi šā gada otrajā pusē un nākamā gada sākumā Latvija neatbildīs Māstrihtas inflācijas kritērijam. Tam iemesls būšot salīdzinoši lielais pārtikas un enerģijas īpatsvars Latvijas iedzīvotāju patēriņu grozos. “Taču, ja šo produktu globālās cenas stabilizēsies vai samazināsies, šī paša iemesla dēļ inflācija pie mums pēc tam atkal var būt pat zemāka nekā eirozonā,” pieļauj Strautiņš.
Gan FM, gan arī banku ekonomisti prognozē, ka tuvākajos mēnešos cenu kāpums tomēr saglabāsies un vasarā gada inflācija var tuvināties arī 5% līmenim. Gadā kopumā ekonomisti prognozē inflāciju no 4% līdz 5%, taču FM savās prognozēs ir krietni optimistiskāka, paredzot, ka patēriņa cenas šogad pieaugs par 3,5%.
Vēl straujāku cenu kāpumu Latvijā patlaban bremzē vājais iekšzemes pieprasījums.
Jau ziņots, ka šā gada februārī vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējā gada februāri, bija jau par 4% augstāks.
Precēm cenas pieauga par 5,7%, bet pakalpojumiem – kritās par 0,4%, informēja Centrālajā statistikas pārvaldē.
Savukārt šā gada februārī pret janvāri vidējais cenu līmenis palielinājās par 0,3%. Precēm cenas pieauga par 0,3%, bet pakalpojumiem – par 0,2%.
Pēc desmit mēnešu krituma pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada februārī, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir atgriezies inflācijas zīmē, augot par 0,2%.
Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām februārī bija cenu kāpumam pārtikai, kā arī cenu kritumam apģērbam un apaviem.
NOZARE.LV
Komentāri