Līdz ar ekonomiskās aktivitātes izaugsmi sagaidāms, ka nodarbinātības kāpums turpināsies arī nākamgad, informēja “Swedbank” vecākā ekonomiste Lija Strašuna.
“Tomēr jāatceras, ka krīzes laikā darbaspēka izmaksu samazināšana notika, tajā skaitā arī mazinot darba stundu skaitu. Tāpēc nākamgad nodarbinātības kāpums prognozējams lēnāks nekā darba stundu pieaugums, proti, darba dēvēji līdz ar aktivitātes palielināšanos, visticamāk, no sākuma mēģinās noslogot jau esošos darbiniekus. Jauno darba vietu radīšana, visticamāk, būs lēna. Līdz ar to nav vēl pamata pārliekam optimismam par bezdarba strauju samazināšanos,” sacīja Strašuna.
Pēdējie dati no Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) liecina par to, ka reģistrētais bezdarba līmenis novembrī vairs nekrīt. Arī uzņēmumi vēl ir ļoti piesardzīgi savos plānos darbinieku skaita palielināšanai. Prognozējams, ka 2011.gadā vidējais darba meklētāju īpatsvars samazināsies līdz 17%-17,5% no 19%-19,5% šogad, sacīja Strašuna.
“Ir daudzi signāli, kas norāda uz nelīdzsvarotību darba tirgū un šādām sociālam problēmām – gandrīz divreiz augstāks darba meklētāju īpatsvars jauniešu vidū, liels ilgstošo darba meklētāju skaits (ap 48% no visiem darba meklētājiem), strauji pieaugošs trūcīgo personu skaits. Jo ilgāk iedzīvotāji atrodas ārpus darba tirgus, jo grūtāk viņiem pēc tam atrast jaunu darbu, īpaši, ņemot vērā, ka tādās nozarēs kā būvniecība vai tirdzniecība vēl ļoti ilgu laiku nevajadzēs tik daudz darbinieku, cik tās nodarbināja pirms krīzes. Tas nozīmē, ka ir nepieciešama rīcība no valsts puses, lai veicinātu jaunu darba vietu radīšanu. Vitāli svarīga ir reforma profesionālajā un augstākajā izglītībā tajā skaitā arī uzņēmumu iesaistīšanās mācību procesā – tas tieši nepalielina nodarbinātību, bet kvalitatīva un pieejama izglītība dod iespēju bezdarbniekiem pārkvalificēties un iegūt nepieciešamās un tirgū pieprasītās zināšanas un prasmes, kas savukārt palīdz pēc tam atrast darbu,” sacīja Strašuna.
Viņa uzskata, ka ir jārada īpašs atbalsts ievainojamākām iedzīvotāju grupām, lai palīdzētu tiem ienākt darba tirgū. “To var darīt, piemērām, samazinot valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas tādām mērķa grupām kā ilgtermiņa bezdarbnieki un jaunieši. Tomēr šādām subsīdijām jābūt īslaicīgām, uz noteiktu laiku un orientētām tikai uz problēmu grupām. Turklāt daudzos darbaspēka pētījumos secināts, ka šīs subsīdijas nedrīkst balstīt atsevišķas nozares, lai nekropļotu darbaspēka kustību starp sektoriem,” sacīja Strašuna.
Pēc darbaspēka apsekojuma datiem, ko veic Centrālā statistikas pārvalde, šī gada trešajā ceturksnī nodarbinātība Latvijā turpināja augt, pat ja izslēdz tos iedzīvotājus, kas iesaistījās NVA atbalsta pasākumos, trešajā ceturksnī valstī bija par 19 500 nodarbināto vairāk nekā otrajā ceturksnī. No visiem aktīvajiem iedzīvotājiem trešajā ceturksnī bija nodarbināti jau 54,2%.
Nodarbinātības pieaugums balstīja gan darba meklētāju skaita samazināšanos, gan ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iesaistīšanos darba tirgū. Trešajā ceturksnī neaktīvo cilvēku skaits samazinājās līdz 34% no visiem iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
Darba meklētāju skaita kritums trešajā ceturksnī paātrinājās. Darba meklētāju skaits samazinājās par 15 600 (9600 iepriekšējā ceturksnī), sasniedzot 210 000 cilvēku. Tādējādi darba meklētāju īpatsvars saruka līdz 18% no ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem (19,4% otrajā ceturksnī).
NOZARE.LV Daļēji bezdarba mazināšanos trešajā ceturksnī vēl ietekmēja sezonālie darbi, kā arī emigrācija, jo jaunu pastāvīgu darba vietu radīšana vēl ir ļoti lēna. Tajā pat laikā ilgtermiņa bezdarbs jeb to cilvēku skaits, kas meklē darbu jau ilgāk par vienu gadu, turpināja palielināties, sasniedzot 100 000 (99 000 otrajā ceturksnī).
Komentāri