Cēsu dzīvnieku patversme atrodas jaunā vietā. Plašāka ir tās teritorija, trīs voljēri un arī ērtākas iekštelpas. Iespējas, kur un kā pārveidot Cēsu dzīvnieku patversmi, novada pašvaldības speciālisti un patversmes darbinieki izvērtēja pāris gadus. Iepriekšējā patversme darbojās pielāgotās telpās, lielā šaurībā, tāpēc ierasti tā bija pārpildīta. Šovasar sākās vecās sūknētavas ēkas, kas atrodas Cēsīs, Krasta ielā, pārbūve un pielāgošana dzīvnieku patversmes darba vajadzībām un teritorijas sakārtošana. “Par to, ka patversme varētu būt vai nebūt, jautājuma nav bijis. Ir redzams, ka tā nepieciešama ne tikai Cēsu novadam, bet arī apkārtējiem, jo sadarbības līgumi jau noslēgti ar Amatu, Pārgauju un vienreizējos pakalpojumus izmanto arī iedzīvotāji no citām vietām,” jaunās patversmes atklāšanā sacīja Cēsu novada domes priekšsēdētājs Gints Šķenders un teica paldies patversmes uzraudzei Marikai Loginai- Pušinskai, viņas ģimenei, kas piepalīdz dzīvnieku aprūpēšanā, veterinārārstei Līgai Saidei un kolēģei pašvaldībā Anitai Bukejai, kas rūpi par bezsaimnieka un patversmē nonākušajiem dzīvniekiem tur un turēs ikdienā.
“Man ir gandarījums, ka pirms vairākiem gadiem izdevās soli pa solītim izveidot vietu, kas sāka pildīt dzīvnieku patversmes funkciju. Pēdējā laikā ļoti bieži pēc padoma pie mums brauc kolēģi no Latvijas pašvaldībām. Daudzviet cenšas izveidot dzīvnieku patversmes, bet vienmēr izskan viedoklis, ka tas nav vienkārši. Man prieks, ka mums ir izdevies un patversme kļuvusi par ļoti humānu vietu, kur pamestie dzīvnieki ir aprūpēti un suņiem, kaķiem ātri tiek meklēti jauni saimnieki,” sacīja Cēsu novada pašvaldības komunālās nodaļas speciāliste Anita Bukeja.
Jaunās patversmes iekārtošanai, telpu remontam iztērēti 23 tūkstoši latu, sakārtota arī apkārtne, uzlikts jauns žogs.
Patversmes atklāšanas dienā tajā jau bija izmitināti septiņi bez saimnieka gādības palikuši suņi, kas meklē jaunas mājas. Šajās dienās patversmē pabeigs sakārtot telpu, kur būs arī vieta bezsaimnieku kaķiem.
“Pirms nepilna gada, kad nopietni plānojām, kā turpmāk organizēt patversmes darbu, kā jāiekārto jaunās telpas, rēķināju, ka platību dzīvnieku turēšanai vajag divtik lielu. Tagad patversmē varam izvietot 15 suņus. Pagaidām pietrūkst vien metāla būru, lai katram četrkājainim būtu sava vieta nakts stundās. Voljēri ir iekārtoti, bet plānojam, ka arī āra suņu būdu varētu būt vairāk. Daudz vēl ir darāmā, vajadzēs arī līdzekļus,” vērtēja Marika Logina – Pušinska un norādīja uz kādu nepilnību, ko nekad neatrisinās pašvaldības, patversmes un dzīvnieku draugi.
“Stāsts ir par to, ka mīlestība un atbildība pret dzīvnieku ir jāieaudzina bērnos kopš mazotnes. Nav iespējams pāraudzināt pieaugušo sabiedrību, kura domā, ka ir pilnīgi saprotami – ja viendien nepatīk vecais suns, to atved uz patversmi vai vienkārši izlaiž pa durvīm, lai pats iet, kur acis rāda, un paņem jaunu dzīvu rotaļlietu,” tā Marika, sakot, ka pie mājdzīvnieku saimnieku atbildības jāapelē pašvaldībai, liekot ievērot saistošos noteikumu, kuros atrunāta mājdzīvnieku reģistrēšanas un turēšanas kārtība, ja saimniekiem noteikumi piemirstas, tad sarunās jāiesaista pašvaldības policija.
“Vismaz trešdaļa patversmē nonākušo dzīvnieku ir saimnieks, kurš neliekas par to ne zinis. Vienkāršākā atbilde – suns norāvās, aizgāja. Un tā noraujas četras, piecas reizes pēc kārtas un klaiņo, bet ne īstus brīdinājumus, ne administratīvo sodu saimnieks nesaņem,” tā Marika Logina- Pušinska un viņai piekrita Anita Bukeja, sakot, ka Cēsīs un novados ir ļoti daudz labu, iejūtīgu cilvēku, kas bezgala mīl savus, kaimiņu dzīvniekus un arī tos pūkaiņus, kas nonāk grūtībās, bet kārtībai, kā cīnīties ar bezatbildīgajiem saimniekiem, esot jākļūst stingrākai.
“Patversme ir vieta, kur dzīvniekam jāuzturas īslaicīgi. Te nonāk arī traumēti, slimi, nevakcinēti dzīvnieki, kuriem varam palīdzēt, bet, ja blakus ir kucēni, tad, visticamāk, jaunuļi neizturēs, saslims un mirs. Tāpēc jau labu laiku bija nepieciešamas
plašākas patversmes telpas. Jābūt vietai, kur izolēt slimos dzīvniekus,” uzsvēra veterinārārste Līga Saide un piebilda, ka arī jaunās patversmes labiekārtošanā daudz darāmā. Proti, jādomā par sienu, griestu segumu, lai tas labāk mazgājams, lai vieglāk telpas dezinficēt. Jādomā par atverēm durvīs, lai telpas ērtāk vēdināt.
“Druva” vairākkārt rakstījusi, ka ziedojumus Cēsu dzīvnieku patversmei vāc arī skolās. Tā bērniem liekot un mācot ne tikai rūpēties par savu mājas lutekli, bet arī citu pamestu radību, mācot cilvēcību. Arī šoreiz patversme saņēma bērnu ziedoto naudiņu, vairāki pusaudži bija atnākuši, lai jurģos suņus uzcienātu ar kādu našķi. Ilze Kalniņa
Komentāri