Satraukums pārgājis, prieks nosvinēts – atzīst kultūras biedrības “Harmonija” un laikraksta “Druva” īsprozas konkursa dalībnieki. 22 literāti atsūtīja savus darbus konkursam. “Prieks, ka konkursā piedalījās ne tikai literāti no Cēsu puses, arī no Madonas, Cesvaines, pat Saldus. Konkurss rosina rakstīt. Katram, kurš raksta, ir arī svarīgi dzirdēt viņa darba vērtējumu. Katru gadu konkursam stāstus iesūta aizvien jauni autori, prieks, ka ir tādi, kuri piedalās vairākus gadus un ikreiz uzrakstītā kvalitāte pieaug. Šogad pirmoreiz tika vērtētas miniatūras. Ne katrs uzreiz var uzrakstīt stāstu, citam miniatūras žanrs tuvāks,” pastāstīja “Harmonijas” vadītāja Astrīda Kamša un uzsvēra, ka konkursa uzvarētāju paziņošana un apbalvošana vienmēr ir skaists brīdis ikvienam – gan tiem, kuri iegūst vietas, gan tiem, kuri saņem žūrijas atzinības vai pateicības.
Īsprozas konkursa darbus vērtēja rakstniece Mirdza Kerliņa, literatūras skolotāja Mirdza Lībiete, Cēsu Centrālās bibliotēkas speciāliste Ruta Siksnāne un “Harmonijas” literāte Valensija Oša, un žūrijas vadītāja, rakstniece Aina Karele. Der atgādināt, ka īsā stāsta centrā ir viens tēls un viens notikums, kas norobežots laikā (tēla dzīvē) un telpā. Stāstā tēlotā īstenība ētiski un filozofiski vispārināta zemtekstā. Minētie nosacījumi padara īsstāstu par vienu no ietilpīgākajiem prozas žanriem. Savukārt ar miniatūru mēģina radīt noskaņu, emocijas, izjūtas, asociācijas. Miniatūra parasti ir maza apjoma tēlojums ar pārdomu raksturu.
Žūrijas komisijas vadītāja Aina Karele atzina, ka šogad, lasot konkursa darbus, bijusi priecīgāka nekā citkārt. “Visus stāstus izlasīju līdz galam,” ar smaidu sacīja rakstniece un atklāja, ka agrākos gados ne vienmēr tas izdevies, bet dažu gara darbu nācies lasīt vairākkārt, cerot, ka izdosies uztvert būtisko.
Aina Karele ikvienam atgādināja, ka, pirms piedalīties konkursā, jāizlasa noteikumi. Diemžēl ne visi bija ievērojuši, kā darbs jānoformē, ka jābūt aploksnei ar devīzi. Konkursa žūrija bijusi vēlīga un vērtējusi arī šos stāstus.
“Īsos stāstus uzrakstīt nav viegli. Bet visiem konkursa dalībniekiem saku – ja gribas papīru aprakstīt, vajag to darīt. Ja domas laužas ārā, vajag tās pierakstīt,” sacīja Aina Karele.
Konkursa dalībniekus uzrunāja “Druvas” redaktore Andra Gaņģe. Viņa uzsvēra, ka avīzei ir tā lieliskā iespēja lasītājus iepazīstināt ar aizvien jauniem literātiem, viņu talantu, iepazīt viņus, sekot līdzi daiļrades izaugsmei. “Īsie stāsti ir grūts žanrs. Dažās lappusēs jāprot ielikt domu kvintesenci, intrigu, radīt lasītājam pārsteigumu un likt izjust pārdzīvojumu, arī pārdomāt un baudīt skaistu latviešu valodu,” sacīja Andra Gaņģe un novēlēja ikvienam, kam ir vēlēšanās rakstīt, to darīt, jo ilggadējā tradīcija tiks turpināta arī nākamgad. Pirmoreiz “Druva” un “Harmonija” sadarbojās 1998.gadā.
Par labāko konkursā tika atzīts jaunpiebaldzietes Valentīnas Dzinējas stāsts “Jūs esat laimējis”. Otrajā vietā – Sarmas Eneres darbs, kuru Aina Karele atzina kā līdzvērtīgu labākajam, ja nedaudz piestrādātu. Vērtējumam piekrita arī autore, atklājot, ka pietrūcis laika. “Viens šāviens garām, un arī zelta medaļa garām. Pietrūka laika, tas mans šāviens garām, neizdarīju visu līdz galam,” sacīja autore. Trešā vieta īsstāstu konkursā Druvim Ābramam no Saldus.
Par labāko žūrija atzina nītaurietes Dzidras Medvedjevas miniatūru. Par vēl vienu miniatūru viņai, tāpat kā Sarmai Cīrulei no Madonas, – 2.vieta.Trešajā vietā Ingas Čupranovas rakstītā miniatūra. Atzinības par piedalīšanos konkursā saņēma Agita Liepiņa, Daiga Akmentiņa, Liene Freimane, Līva Ņizina, Lorna Barbara Erla, bet pateicību – Agija Mazīte.
Pēc svinīgā sarīkojuma, kurā ar klusuma brīdi tika pieminēts ilggadējais konkursa žūrijas loceklis, rakstnieks Osvalds Mauriņš, cēsnieki kavējās atmiņās par rakstnieku Miervaldi Birzi viņa 95.dzimšanas dienā, bet konkursa uzvarētāji saņēma balvas. Saviļņojums bija liels. Labāko īso stāstu un miniatūru ikviens varēs izlasīt “Druvā”, bet citus konkursa darbus “Harmonijas” biļetenā.
“Esmu ļoti pārsteigta. Šis mirklis būs ierakstīts manā sirdī uz ilgu laiku,” sacīja Dzidra Medvedjeva. Jaunpiebaldziete Valentīna Dzinēja “Druvai” atklāja, ka nav uzticīga vienam žanram. “Nav viena ceļa, pa kuru eju. Vakarā piesēžos, ja skumīgs noskaņojums, patīk uzrakstīt dzejoli. Man patīk būt dabā, fotografēt. Mani interesē vēsture, Piebalgas senatne. Vācu dažādus faktus, gribu rakstīt par cilvēku likteņiem. Tie saistās ar Jaunpiebalgu un tās apkārtni, mūžu esmu nodzīvojusi te. Kas iznāks, grūti pateikt un nevar arī stāstīt. Man patīk rakstīt stāstus, un ir svarīgi, ka kāds novērtē,” domās dalījās Valentīna Dzinēja un pauda gandarījumu, ka Jaunpiebalgā ir daudz radošu cilvēku un domubiedru.
Literāti jau var sākt apsvērt sižetus nākamajam īsprozas konkursam.
Komentāri