Pirmdiena, 22. decembris
Vārda dienas: Saulvedis, Saule

Dzimta sapulcina dziedāšanas svētkos

Druva
15:44
18.06.2012
71
Img 1492

Rāmuļu puse sestdien skanēja dziesmās. Šejienieša, pazīstamā kordiriģenta

Daumanta Gaiļa atcerei novada ļaudis un daudzi, kuri viņu pazina, satikās Dziesmu dienā, kora dziesmās, mūzikā, atmiņās.

Rīts ar miglas vāliem kliedēja ceļu putekļus un koru dziedātās dziesmas Āraišu baznīcā, kuras draudzei aizvien ir piederīgi rāmulieši, lietus mākoņos pamodināja sauli. Koncertā dievnamā valdīja tāda gaisotne, kāda var būt vien vasaras vidū, kad viss smaržo un skan.

“Koncerts “Dvēseles balss” baznīcā bija kas jauns. Atsauksmes ļoti labas. Pasākums attīstījies, koncerts ir vēl viens vijums klāt. Tas bija

labi apmeklēts. Visa diena Rāmuļos bija mūzikas piepildīta. Arī nākamajās reizēs šo tradīciju vajadzētu turpināt,” “Druvai” atzina Aivars Gailis, Daumanta Gaiļa dēls, arī diriģents. Aivars un brālis Viesturs, Mūzikas akadēmijas profesors, savulaik sadarbībā ar tēva līdzgaitnieci Māru Katvari un koriem, kurus vadījis tēvs, bija iniciatori Dziesmu dienai Rāmuļos. Būt te, dziedāt iecienītā Dziesmu svētku virsdiriģenta dzimtajā pusē daudzi kori uzskata par goda pienākumu.

Šovasar bija atbraukuši

kori “Juventus”, “Jubilate”, “Gaismaspils”, “Dzīne” no Rīgas, kuri dziedāja Āraišu baznīcā, bet koncertā Rāmuļu skolas estrādē kopkori pildīja Cēsu

“Vidzeme” un “Wenden”; Straupes koris, Valmieras “Valmiera”. Tāpat kā iepriekšējās Dziesmu dienās, visus priecēja Viestura Gaiļa vadītā operstudija “Figaro” ar iestudējumu “Lolitas brīnumputns”. “Atbraucu meitai līdzi, viņa spēlē izrādē. Rāmuļos esmu pirmoreiz, nemaz nevarēju iedomāties, ka te tik skaisti, jauka vieta.

Gribētos vēlreiz atbraukt,” sacīja rīdziniece Valentīna Smišļajeva un veltīja labus vārdus rāmuliešiem, kuri prot sarīkot svētkus un godina savējo – Daumantu Gaili.

“Pieci gadi jau pagājuši no iepriekšējās reizes, kad Rāmuļos bija ļoti sirsnīgs un skaists koncerts.

Esmu priecīga, ka atkal esmu te. Garš mūžs nodzīvots, man jau būs 83 gadi, bet atmiņā jaunība, kad bieži ciemojāmies Daumanta vecāku mājā. Rāmuļi ir skaisti, te tāds miers,” domās dalījās Daumanta Gaiļa dzīvesbiedre Ritma un jau klusākā balsī piebilst, ka “Tumšu nakti, zaļu zāli” viņa koriem dziedājusi līdzi. Citādi nevar, sirdī smeldz, asaru kamols kāpj kaklā.

Tā bija pēdējā dziesma, ko Daumants Gailis diriģēja Dziesmu svētkos. Rāmuļos kopkori vadīja dēls Viesturs Gailis. “Bet, skanot “Gaismaspilij”, kuru diriģēja Aivars, pārņēma īpašas sajūtas. Tā bija Daumanta dziesma,” sajūtās dalās Ritmas kundze.

“Esmu lepna ar astoņiem mazbērniem un trim mazmazbērniem. Arī viņiem tuva mūzika, vairāki mācījušies mūzikas skolās, kļuvuši profesionāli mūziķi. Edgars

skaisti nodziedāja,” saka Ritma Gaile. Bet Edgars mīļuprāt ielien viņai azotē, lai vakara vēsma netiek klāt. “Pirms dziedāšanas biju nobijies. Kad sāku dziedāt, tad vairs ne,” atklāj Daumanta Gaiļa mazmazdēls Edgars Bāliņš, bet mamma Laura piebilst, ka koncerts izskanējis skaists un sirsnīgs. “Te vienmēr ir īpaša gaisotne. Satiekas savējie,” saka Daumanta Gaiļa mazmeita Laura.

Koncerts vakara rāmumā nemaz nešķita ilgs. Ir taču pirmsjāņu laiks, un rāmulieši viesus aicināja svinēt, folkloras kopa “Dzieti” nelikās mierā, lika lustēties, dzīvot līdzi. Bet pāri pakalniem izskanēja kora dziesmas. “Saknes ir saknes, šis ir brīdis pārdomāt, īpaši jau Gaiļu jaunajai paaudzei. Daumants Gailis ir pamats pasākumam. Mums jāturpina,” saka Aivars Gailis un piebilst: “Tad jau pēc pieciem gadiem tiksimies Rāmuļos”. Dziesmu dienas režisore Guna Rukšāne, vienā pasākumā saaudusi četras paaudzes, atzīst: “Gaiļi ir gaiļi. Viņos ir spīts, enerģija, uzņēmība, pārliecība. Raksturā ļoti spēcīgi cilvēki. Tieši tādi arī šodienas Latvijai visvairāk vajadzīgi.”

Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Gripas un arī citu sezonas vīrusu infekciju uzrāviens

00:00
22.12.2025
87

Šķiet, ka gripas vilnis pie mums atceļojis nedaudz agrāk, kā ierasts, un dažos bērnudārzos grupiņās tikai pāris bērnu, taču visas novada izglītības iestādes strādā, saslimstība nav tika liela, lai būtu jāievieš kādi īpaši nosacījumi. Cēsu klīnikas sabiedrisko attiecību speciāliste Madara Ozoliņa “Druvai” apliecināja, ka veselības aprūpes iestādē, protams, gripas vilni sajūtot visātrāk – saslimušie ir […]

Būt tuvāk viens otram un savām vērtībām

00:00
21.12.2025
164

Cēsu klīnikas ­­­­dar­binieki tikās gada izskaņas svinīgā pasākumā “Tuvumā”, lai atskatītos uz paveikto, novērtētu sasniegto un pateiktu paldies. Pasākuma vadmotīvs šogad bija tuvums – viens otram, savām vērtībām un svētku priekam. Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja daktere Inga Ažiņa “Druvai” pauda: “Aizvadītais gada izskaņas pasākums mums visiem bija īpašs – ne tikai tāpēc, ka varējām satikties […]

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
68

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
71

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
437

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
142

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
37
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
35
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
51
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
2
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi