Svētdiena, 21. decembris
Vārda dienas: Toms, Tomass, Saulcerīte

Džezs kā dzīve un izteiksmes veids

Druva
16:16
20.08.2010
19
Dzezs

Cēsīs nākamnedēļ uzstāsies Grammy balvas laureāts

trompetists

Braiens Linčs ar Ņujorkas Universitātes afrokarību džeza grupu. “Druvai” bija ekskluzīva iespēja ar mūziķi aprunāties vēl pirms ierašanās Latvijā.

Šis mūziķim būs pirmais ceļojums uz Latviju, kas ir liels notikums arī Latvijas džeza faniem, jo B. Linčs ir ieguvis pasaules mēroga atzinību. Mūziķis uzstājies kopā ar dažādiem māksliniekiem, tai skaitā afrokarību mūzikas pionieri Ediju Palmjeri, maestro Filu Vudu un popmūziķi Prinsu. B. Linčs pasniedz lekcijas Ņujorkas Universitātē, kā arī vada seminārus un meistarklases mūzikas skolās visā pasaulē.

B. Linčs atzīst, ka, ierodoties Latvijā vēlas ne tikai iepriecināt klausītājus, džeza fanus ar labu džeza mūziku, bet arī iepazīt džezu Latvijā un veidot saikni ar Latvijas džeza mūziķiem, mūzikas studentiem.

Slavenais trompetists saka: “Ar lielu nepacietību gaidu ierašanos Latvijā un esmu ieinteresēts iepazīt džezu Latvijā. Jāatzīst, ka es nezinu par džeza attīstību un mūziķiem Latvijā tik daudz, cik vajadzētu. Man ir bijuši džeza studenti no Baltijas valstīm, bet, šķiet, no Latvijas gan ne.”

Uz “Druvas” jautājumu, vai pastāv iespēja, ka slavenais mūziķis varētu uzsākt kādus kopīgus projektus ar Latvijas mūziķiem vai mācīt džezu mūzikas studentiem, B. Linčs atzina, ka viņš ar prieku ne tikai veido jaunas saiknes, bet arī īstenu sadarbību. Viņš arī uzsver, ka viņam ļoti patīk mācīt džezu. B. Linčs vērtē: “Tur arī veidojas īstā enerģija – ja mūziķi no dažādām vietām sadarbojas. Tādēļ arī man patīk mācīt Ņujorkā, jo tur satiekas studenti no visas pasaules. Tas ir ļoti labi. Katram jaunajam mūziķim patiesībā ir sava, individuāla attieksme pret džezu, džeza sajūta.”

B. Linčs skaidro, ka ir ļoti interesanti dzirdēt citu valstu mūziku, just tās īpašības, izprast, kā mūzikā iekļaujas folklora un tradīcijas: “Tas attiecas arī uz džezu. Ir interesanti dzirdēt, kā džezs tiek izprasts un spēlēts dažādās valstīs, dažādos reģionos un kā tas attīstās. Katrā vietā ir sava džeza izjūta. Eiropas džezs kļuvis ļoti nozīmīgs, pēdējās desmitgadēs tam ir arī liela ietekme.”

B. Linčs atklāj, ka viņam džezs ir ļoti nozīmīgs, tas kļuvis par viņa izteiksmes veidu. Arī mūziķi pašu, tāpat kā daudzus mūzikas mīļotājus, džezs iedvesmo. Mūziķis arī atzīst, ka džezā ļoti īpaši ir tas, ka, pat spēlējot vairākiem mūziķiem kopā, katrs var izpausties arī individuāli.

Vaicāts, cik populārs džezs ir ASV, mūziķis atzīst, ka, tāpat kā citās valstīs,

ir sabiedrības daļa, kura džezu mīl, bet ir daļa, kurai tas neko nenozīmē. Tomēr mūziķis vērtē, ka ASV, iespējams, vairāk nekā citās kultūrās džezs ir ļoti iesakņojies.

Braiena Linča Ņujorkas Universitātes afrokarību džeza okteta koncertus organizē ASV vēstniecība Latvijā, sadarbībā ar Ņujorkas Mākslas Fondu un Ņujorkas Universitāti. Daļa koncertā dzirdamo džeza skaņdarbu būs B.Linča paša komponēti, būs arī citu mūziķu skaņdarbi.

Māra Majore – Linē

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Būt tuvāk viens otram un savām vērtībām

00:00
21.12.2025
23

Cēsu klīnikas ­­­­dar­binieki tikās gada izskaņas svinīgā pasākumā “Tuvumā”, lai atskatītos uz paveikto, novērtētu sasniegto un pateiktu paldies. Pasākuma vadmotīvs šogad bija tuvums – viens otram, savām vērtībām un svētku priekam. Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja daktere Inga Ažiņa “Druvai” pauda: “Aizvadītais gada izskaņas pasākums mums visiem bija īpašs – ne tikai tāpēc, ka varējām satikties […]

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
49

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
50

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
400

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
132

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
580

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi