Dzērbenes vidusskola bija noslēdzošā izglītības iestāde, kurasdarbība mācību gada laikā samazinātā finansējuma apstākļos tika aplūkota Vecpiebalgas novada sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komitejā pirms galīgā lēmuma pieņemšanas par pedagoģiskajām likmēm trešdien novada domes sēdē.
Anna Caunīte, novada domes finanšu un grāmatvedības nodaļas vadītāja, izvērtējusi datus, secināja, ka Dzērbenes vidusskolā ar nelielo audzēkņu skaitu izmaksas uz vienu skolēnu pirmajā pusgadā bijušas nesamērīgi augstas. „ Iepriekšēja pusgadā bijuši tādi tēriņi, ka tagad skola atlikušos četrus mēnešus līdz gada beigām darbosies uz citu novada skolu rēķina,” grāmatvedības skaitļus komentēja A. Caunīte.
Cēsu rajona administrācijas izglītības pārvaldes speciālisti novada deputātu uzmanību bija vērsuši uz to, ka Dzērbenes vidusskola var pilnībā nenodrošināt mācību procesu, ja tai samazinātā finansējuma dēļ pietrūks pedagoģiskās likmes. Augusta vidū, kad vēl divu ģimeņu bērni bija izņemti no skolas, prognozes liecināja, ka pamatskolas klasēs varētu mācīties 82, bet trīs vidusskolas klasēs kopā 26 skolēni. Tas gadījumā, ja uz dienas nodaļu pāries daļa no audzēkņiem, kuri Dzērbenē mācījās vakarskolas konsultpunktā.
Dzērbenes vidusskolas direktore Marija Grīnberga aprēķinājusi, ka skola mācību gadu var aizvadīt ar nepilnām desmit skolotāju likmēm, vidusskolā skolotāji var iztikt ar tikai 2,1 likmi. Tik pieticīgi aprēķini pārsteidza sociālās, izglītības un kultūras komitejas deputātus, arī novada domes priekšsēdētaju Ellu Frīdvaldi – Andersoni, kura sacīto neapstrīdēja: „Lai gan izglītības pārvaldes speciālisti nobažījušies, kā skolā nodrošinās mācību plānu, es uzticos skolu direktoriem, arī Dzērbenes,un ceru, ka valsts noteiktais obligātais minimums būs. Kā veiksies mācību gada laikā, dzīve parādīs. Es saprotu, ka atbildība tiek prasīta no priekšsēdētāja, taču palieku pie tā, ko pašvaldība jau paudusi – šajā mācību gadā skolu sistēmā neko nemainīsim.” Priekšsēdētāja „Druvai” atkārtoti pauda, ka divos vasaras mēnešos, kopš darbojas jaunā novada dome un kamēr skolotāji bija atvaļinājumā, pašvaldība nevarēja pieņemt radikālus soļus izglītības iestāžu sistēmas pārveidē.
Šo domu atbalstīja arī sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komitejas vadītāja Anita Kamerāde, kura prognozē, ka mācību gada laikā tiks plānotas strukturālas izmaiņas: „Būtu pareizi apvienot Taurenes un Dzērbenes skolu, un arī tad vēl nāksies izvērtēt, vai Dzērbenē ir pietiekami daudz audzēkņu, lai darbotos vidusskolas klases.”
„Ar Taurenes skolas vadību vēl neko neesam runājuši par Dzērbenes un Taurenes skolas apvienošanos, tāpēc viss septembrī būs pa vecam. Vecākiem nav jāuztraucas, ka bērniem nāksies mainīt skolu un skolotājus,” uzsvēra Dzērbenes vidusskolas direktore M. Grīnberga.
Par to, ka izglītības stratēģija Vecpiebalgas novadā būs jāpārskata, ir pārliecināta arī Vecpiebalgas vidusskolas direktore, deputāte Marija Supe, kura saskata, ka nākotnē visas trīs skolas – Taurenes, Dzērbenes un Kaives pagasta – apvienosies vienā kopīgā pamatskolā. „Vecpiebalgas vidusskola jau tagad var pilnvērtīgi darboties, tai papildspēkos nav nepieciešami Dzērbenes vecāko klašu audzēkņi, kā izskanējis kuluāru sarunās. Klases ir pietiekami lielas, 10. klasē vien iestājušies 39 audzēkņi,” informēja M. Supe. „ To, ka Vecpiebalgas novada skolām būs grūti izdzīvot līdzšinējā apjomā, mēs zinājām jau vasaras sākumā. Vai tomēr nevarēja izskatīt jaunus, konstruktīvus variantus? Tagad par vēlu – jau vecākiem pateikts, ka visas skolas turpinās darbu, uz strukturālām izmaiņām jāgaida gads. Vai ir prāta darbs Dzērbenē atstāt vidusskolas posmu, ja tajā strādājošajiem skolotājiem kopā varēs nodrošināt tikai divas likmes?” bažījās M.Supe.
„Es augsti vērtēju Vecpiebalgas vidusskolu, bet šajā mācību gadā Dzērbenē slēgt vidusskolas klases tiešām negribēju. Bērni un viņu vecāki nav gatavi tik radikālam solim,” deputātus pārliecināja A. Kamerāde.
Mairita Kaņepe
Komentāri