Pagājušajā nedēļā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis bija sasaucis kārtējo Konsultatīvās padomes sēdi, darba kārtībā apspriežot priekšlikumus mikrouzņēmumu atbalsta pasākumu programmai un diskutējot par jaunām iniciatīvām nodarbinātības problēmu risināšanai.
Mikrouzņēmumu atbalsta pasākumu programmas priekšlikumu izstrādātājs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras juridiskais direktors Jānis Endziņš Padomei norādīja, ka tautsaimniecības lejupslīdes, pieaugošā bezdarba, sociālās spriedzes un nepievilcīgās vides biznesa uzsākšanai dēļ valstij jārada priekšnoteikumi tam, lai cilvēki varētu parūpēties paši par sevi. Mikrouzņēmumu atbalsta programmu paredzēts vērst uz mazo uzņēmumu komercdarbības uzsākšanas izmaksu samazināšanu, draudzīgas nodokļu politikas ieviešanu, grāmatvedības procedūru atvieglošanu, kā arī finanšu pieejamību darbības uzsākšanai.
Padome diskutēja par nodokļu likumdošanā iestrādājamo mikrouzņēmumu definīciju, nosakot kritērijus pēc gada apgrozījuma, darbinieku skaita un jomu ierobežojumiem, kurām nevar tikt piemērots mikrouzņēmuma statuss. V.Dombrovskis atbalstīja vienādu gada apgrozījuma apjomu visiem mikrouzņēmumiem (tirdzniecība, ražošana, pakalpojumu sniegšana) 100 tūkstošu latu apmērā. Balstoties uz starptautisko pieredzi, optimālais cilvēku skaits varētu būt 5 darbinieki. Savukārt ierobežojumi būtu attiecināmi uz vadības konsultāciju pakalpojumiem, vērtspapīru spekulācijām, darījumiem ar nekustamo īpašumu u.tml. darbības jomām.
Mikrouzņēmumu nodokļu politikas jomā tika izvērtēts priekšlikums pāriet uz fiksētu uzņēmumu ienākumu nodokli no gada apgrozījuma. Ministru prezidents vērsa uzmanību uz riskiem – kā paredzēts kontrolēt apgrozījuma apjomu un lūdza speciālistus veikt papildus analīzi. „Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā ir sistēma un netiešās pārbaudes metodes, ieskaitot privātpersonu auditus. Taču tas ir smagnējs mehānisms. Ir jābūt līdzsvaram. Iespējams, šādai kontrolei nav jābūt vispār,” norādīja Ministru prezidents.
Tāpat tika diskutēts par darbaspēka nodokļu likmju iespējamajām izmaiņām mikrouzņēmumos strādājošajiem. Ministru prezidents uzskata, ka sociālais nodoklis būtu jāmaksā visiem vienādā apmērā – gan mikrouzņēmumiem, gan lielajiem uzņēmumiem.
Attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa izmaiņām Konsultatīvā padome piekrita, ka mikrouzņēmumi to varētu maksāt pēc kases principa un veikt iemaksas reizi ceturksnī.
Papildus minētajam, Ministru prezidents lūdza padziļināti izpētīt iespējas gada licenču maksas iekasēšanai fiksēto nodokļu vietā (piemēram, frizieris uz gadu nopērk licenci un strādā). Tāpat premjers mudināja nākamās nedēļas laikā sasaukt koordinējošu institūciju un iesaistīto pušu sanāksmi, lai saliktu kopā visus priekšlikumus mikrouzņēmējdarbības vides attīstībai un nekavējoties virzītu šos jautājumus lēmuma pieņemšanai.
Sanāksmes otrajā daļā Nodarbinātības Valsts aģentūras (turpmāk – NVA) direktore Baiba Paševica klātesošos iepazīstināja ar aktuālo informāciju nodarbinātības jomā, tostarp – plānotajiem pasākumiem bezdarbnieku atbalstam un nodarbinātības problēmu risināšanai: atbalsta programmu personām, kuras nestrādā pilnu darba laiku un ir pakļautas bezdarba riskam; apmācības kuponu sistēmas ieviešana jeb nauda seko bezdarbniekam u.c.).
V.Dombrovskis uzsvēra, ka valdība jau pārdalījusi Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu, tiks palielināts garantētais minimālais ienākums un veikti citi būtiski pasākumi. Tomēr premjers pauda bažas par situāciju rudens-ziemas periodā (apkures sezonā), kas lielā mērā sakrīt ar ievērojama skaita bezdarbnieku palikšanu bez pabalstiem. Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka liela loma šo problēmu risināšanai ir pašvaldībām un to aktivitātei, kas bez darba palikušos cilvēkus varētu iesaistīt teritoriju labiekārtošanas un uzturēšanas darbos.
Tāpat Ministru prezidents aktualizēja jautājumu par iespējām NVA datu bāzē piedāvāt īstermiņa darba iespējas privātpersonu vajadzībām ar sakārtotu tiesisko bāzi un legālu iespēju nemaksāt nodokļus par šādu darbu veikšanu. Uz nākamo Padomes sēdi tiks sagatavoti priekšlikumi šī jautājuma risināšanai.
Diskutējot par NVA apmācību efektivitāti, J.Endziņš ierosināja pārskatīt nodarbinātības jautājumiem veltīto struktūrfondu sadalījumu, daļu naudas novirzot mikrouzņēmumu un pašnodarbināto atbalstam. Ministru prezidents priekšlikumu atbalstīja, apņemoties jau tuvākajā laikā pārrunāt jaunas Eiropas Savienības Sociālā fonda aktivitātes izveidošanas iespējas ar labklājības ministru Uldi Auguli.
Sēdē piedalījās Padomes locekļi Kristīne Bērziņa, Andris Vilks, Ingrīda Blūma, Mārtiņš Kazāks, Jānis Endziņš, kā arī pieaicināti nozares eksperti.
Nākamajā Konsultatīvās padomes sēdē tiks turpināta diskusija par nodarbinātības jautājumiem, pieaicinot Ekonomikas ministrijas speciālistus par darba prognozēm un attīstību vidējā termiņā.
Komentāri