Lai pievērstu uzmanību psihiskās veselības nozīmei, Pasaules Veselības organizācija katru gadu 10. oktobrī visā pasaulē atzīmē Pasaules garīgās veselības dienu.
Šogad īpaša nozīme tiek pievērsta depresijas problēmas aktualizēšanai, jo tās biežums visā pasaulē pieaug, depresija kļūst par vienu no biežākajām veselības problēmām, darba nespējas cēloni un ir būtiska izmaksu daļa valsts medicīniskās aprūpes budžetā. Kā norāda mediķi, Latvijā depresija ir izplatīta slimība, ar depresijas pacientiem ikdienā saskaras ne tikai psihiatri, bet arī citu specialitāšu ārsti, jo īpaši ģimenes ārsti. Pēc jaunākajiem pētījumu datiem 2011. gadā Latvijā vismaz 120 tūkstoši cilvēku ik dienu sastopas ar nozīmīgiem depresijas simptomiem.
Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents Elmārs Tērauds paudis viedokli, ka Latvijā, atšķirībā no citām Eiropas valstīm, depresijas ārstēšana ir nepilnīga – pārsvarā depresijas pacienti nemeklē ārsta palīdzību, slimība paliek nepamanīta un nepazīta. “Lielais alkohola un miega zāļu patēriņš, kā arī augstie pašnāvību skaita rādītāji valstī norāda, ka ir akūti nepieciešams uzlabot agrīnu depresijas diagnostiku, kā arī laikus sniegt depresijas pacientiem kvalificētu palīdzību,” norādījis E. Tērauds.
Šim viedoklim piekrīt arī ģimenes ārsts Jānis Briģis, kurš praktizē mūspusē. Viņš saka – depresijas ārstēšanai un diagnostikai būtu jāpievērš lielāka uzmanība valstī.
“Ikdienā sastopos ar to, ka maniem pacientiem vērojamas depresijas pazīmes. Par to liecina arī baisais skaitlis valstī, ka teju 500 cilvēku šogad jau izdarījuši pašnāvību. Arī viens mans pacients pakārās. Latvija Eiropā ir trešajā vietā pēc statistikas par izdarītajām pašnāvībām. Tas, ka cilvēki aizbrauc no valsts, lieto alkoholu, dažādus medikamentus, antidepresantus- arī tas liecina par depresijas pazīmēm. Domāju, ka daudzi cilvēki izmisumā un depresijā iedzīti ekonomiskās un finansiālās situācijas dēļ. Cilvēki ik dienas sitas ar jautājumiem, kas skar darba, atalgojuma un eksistences jautājumus. Domāju, ja dažiem iedotu pārsimt latu, depresija pārietu. Tas ir baisi,” saka J. Briģis, uzsverot, ka depresija Latvijā ir liela problēma, par kuru pārāk maz tiek runāts valstiskā līmenī.
“Neredzu no Veselības ministrijas puses nostāju, kā šo jautājumu risināt. Kā palīdzēt cilvēkiem, jo depresiju nevar izārstēt kā iesnas – septiņās dienās. Nereti tas pat ir pusgads vai gads, un tas prasa naudu, kuras atkal cilvēkiem nav. Domāju, valstī trūkst psihiatru, trūkst iespēju ārstēties visiem, kuriem tas nepieciešams. Priecājos, ka Cēsu poliklīnikā izremontēts un atvērts garīgās veselības kabinets, jo nevaram noliegt, ka tepat līdzās ir cilvēki, kas sirgst ar depresiju. Cik daudz cilvēku uz ielām redzam sadrūmušus un skumīgus! Pirms kāda laika Jāņmuižas profesionālajā vidusskolā veicu aptauju, izrādījās, ka 30 līdz 45 procentiem audzēkņu nepieciešama tūlītēja
speciālista konsultācija. Un tad brīnāmies, ka pieaugušie sirgst ar depresiju,” norāda ģimenes ārsts, sakot, ka neārstēta depresija būtiski ietekmē arī darbaspējas.
Nodarbinātības valsts aģentūras Cēsu filiāles vadītāja Zane Meļķe norāda, ka Eiropas Sociālā fonda projektā „Kompleksi atbalsta pasākumi” mērķgrupas bezdarbniekiem NVA Cēsu filiālē sniedz psihoterapeita pakalpojumus. Labprāt tos izmanto bezdarbnieki ar invaliditāti, ilgstošie bezdarbnieki un pirmspensijas vecuma cilvēki. Kopš aprīļa sniegtas 75 konsultācijas.
“Darba zaudēšana visnotaļ ir nomākts laiks, kad cilvēki izdzīvo bailes un neziņu par nākotni. Daudzi bezdarbnieki uzskaitē jau ir vairākus gadus un noteikti var teikt, ka daļai no viņiem ir depresīvs skats uz dzīvi, jo viņi nespēj atrisināt ikdienas problēmas. Daļa bezdarbnieku labprāt izmanto psihoterapeita konsultācijas,” saka Z. Meļķe
Savukārt ģimenes ārsts J. Briģis norāda, ka ikdienā pašiem par sevi jārūpējas nedaudz vairāk, kā arī nevajag aizmirst par apkārtējiem un vienkāršu saskarsmi.
Liene Lote Grizāne
Komentāri