Pagājušā gada decembrī apgrozībā esošās naudas apjoms turpināja pieaugt, sasniedzot augstāko mēneša pieauguma rādītāju kopš 2009.gada decembra, informēja Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.
Decembrī naudas rādītājs M3, kas raksturo skaidrās un bezskaidrās naudas apjomu ekonomikā, mēneša laikā pieauga par 3,5%. Straujo pieaugumu sekmējis sezonalitātes faktors, un M3 gada pieauguma temps pat nedaudz samazinājās, veidojot 11,5%.
Purviņš skaidro, ka naudas piedāvājumu decembrī būtiski stimulēja valsts budžeta izdevumu un deficīta sezonāli augstais līmenis, palielinot gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību banku kontu atlikumus. Uzņēmumu noguldījumus pozitīvi iespaidoja arī ražošanas un eksporta kāpums, kā arī augošais mājsaimniecību patēriņš, kuru varēja stimulēt gaidāmais patēriņa nodokļu kāpums. Līdz ar to gada pēdējā mēnesī iekšzemes noguldījumu kopapjoms pieauga par 4,3%, uzņēmumu noguldījumu pieaugumam (par 6,7%) būtiski apsteidzot mājsaimniecību noguldījumu kāpumu (par 2,2%).
Pēc bankas ekonomista teiktā, noguldījumu kāpums gan neliecināja par uzkrājumu veidošanas tendences nostiprināšanos, jo pieauga tikai likvīdais noguldījumu uz nakti segments, kā arī skaidrās naudas pieprasījums, savukārt mājsaimniecību termiņnoguldījumi pat saruka.
Jau ilgstoši vērojamā kredītu samazinājuma tendence turpinājās arī decembrī, kad iekšzemes kredītu atlikums saruka vēl par 1,6%, savukārt kredītu gada kritums sasniedza 8,3% līmeni. Purviņš norāda, ka piesardzīgāka bija banku attieksme pret uzņēmumiem, jo tiem izsniegto kredītu atlikums samazinājās par 2,4%, bet mājsaimniecībām izsniegto – tikai par 0,5%, tostarp pēc ilgāka pārtraukuma saistībā ar iedzīvotāju tēriņu kāpumu nedaudz palielinoties patēriņa kredītu atlikumam.
“Turpmākie mēneši, īpaši janvāris, varētu parādīt sezonālu naudas rādītāju sarukumu, ko, iespējams, pastiprinās patēriņa vājināšanās, stājoties spēkā nodokļu likmju palielinājumam. Gada sākumā zemāka varētu būt arī fiskālā ietekme uz naudas piedāvājumu. Pretrunīgās valsts parāda krīzes ietekmētās pieprasījuma tendences eiro zonā un nodokļu sloga pieaugums iekšzemē atvirzīs arī konkurētspējīga kredītu pieprasījuma atjaunošanos. Vienlaikus ekonomisko aktivitāti un kredītu ieplūdi atsevišķās nozarēs varētu veicināt Latvijas uzņēmumu konkurētspējas pieaugums,” pieļauj Purviņš.
Jau vēstīts, ka 2010.gada novembrī pret oktobri naudas rādītājs M3 pieauga par 1,8%, bet gada pieauguma temps bija 11,9%.
LETA
Komentāri