Šā gada otrajā ceturksnī Latvijā bija 225 800 darba meklētāju jeb 19,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.
Salīdzinājumam – gada pirmajā ceturksnī darba meklētāju skaits bija sasniedzis 235 400 un to īpatsvars ekonomiski aktīvajos iedzīvotājos veidoja 20,4%.
Tomēr, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, darba meklētāju skaits un īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā otrajā ceturksnī ir palielinājies. Pērn otrajā ceturksnī darbu meklēja 199 700 cilvēku un to īpatsvars bija 16,7%,
Darba meklētāju vīriešu īpatsvars ekonomiski aktīvo vīriešu skaitā valstī bija augstāks nekā sievietēm (attiecīgi ekonomiski aktīvo sieviešu skaitā), veidojot 22,7% un 16,2%. Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem aprēķinātais reģistrētais bezdarba līmenis 2010.gada otrajā ceturksnī valstī bija 16,5%.
Divas piektdaļas (93 800 jeb 41,6%) no darba meklētāju kopskaita bija ilgstošie darba meklētāji. To skaits, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, palielinājies gandrīz divas reizes – par 45 600.
Esošajā ekonomiskajā situācijā saglabājas liels skaits darba meklētāju, kuriem ir darba pieredze. 2010.gada otrajā ceturksnī darba meklētāji ar darba pieredzi bija 195 000 jeb 86,4% no darba meklētāju skaita, bet gadu iepriekš šis rādītājs attiecīgi bija 182 200 un 91,2%.
Par darba meklētājiem uzskatāmas personas, kuras pārskata nedēļā nekur nestrādāja un nebija pagaidu prombūtnē no darba (atvaļinājums, slimība u.c.), pēdējo četru nedēļu laikā aktīvi meklēja darbu un darba atrašanas gadījumā bija gatavas tuvāko divu nedēļu laikā sākt strādāt. To skaitā ir gan Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētie bezdarbnieki, gan personas, kuras meklēja darbu, izmantojot citas darba meklēšanas iespējas.
Kopumā gada otrajā ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar attiecīgo periodu gadu iepriekš, ir samazinājies par 3,1%.
Ekonomiski aktīvos iedzīvotājus jeb darbaspēku veido nodarbinātās personas un personas, kuras aktīvi meklē darbu 15 līdz 74 gadu vecumā.
Gandrīz divas trešdaļas jeb 65,5% iedzīvotāju šajā vecuma grupā bija ekonomiski aktīvi – vīriešu vidū šis rādītājs bija 69,5%, bet sieviešu – 62%.
Kopumā valstī bija nodarbināti 935 900 cilvēku, kas veido 52,8% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Tikai 5,7% no tiem dažādu iemeslu dēļ, piemēram, atvaļinājums, slimība, bērna kopšanas atvaļinājums, mācības, nestrādāja.
Gan nodarbināto iedzīvotāju skaits, gan nodarbināto īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā pārskata ceturksnī ir samazinājies, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, jo 2009.gada otrajā ceturksnī nodarbināti bija 999 300 cilvēku un tie bija 55,9% no visiem iedzīvotājiem.
Tomēr nodarbināto skaits ir palielinājies, ja salīdzinām ar šā gada pirmo ceturksni, kad strādāja 916 700 cilvēku jeb 51,7%.
Saskaņā ar darbaspēka apsekojuma metodoloģiju nodarbināto iedzīvotāju skaitā tika iekļauti 22 700 cilvēku, kuri, saglabājot bezdarbnieka statusu, pārskata nedēļā bija nodarbināti, piemēram, iesaistījās kompleksajos atbalsta pasākumos, piedalījās aktīvajā nodarbinātības projektā “Pasākums noteiktām personu grupām”, kā arī, sākot ar 2009.gada septembri, piedalījās programmā “Darba praktizēšana pašvaldībās ar 100 latu stipendiju”.
Nodarbināto kopskaitā sieviešu bija nedaudz vairāk nekā vīriešu – attiecīgi 52,1% un 47,9%.
Iedzīvotājiem iztikas līdzekļi parasti veidojas no dažādiem ienākumu veidiem, tādēļ apsekojuma laikā respondenti uzrādīja vairākus ienākumu avotus. Gandrīz pusei (46,8%) iedzīvotāju minētajā vecuma grupā būtiskākais no tiem bija darba samaksa.
Bez nodarbinātajiem un darba meklētājiem ir daļa iedzīvotāju, kas netiek uzskatīti par darbaspēku – tie ir ekonomiski neaktīvi. 2010.gada otrajā ceturksnī ekonomiski neaktīvi bija 611 200 cilvēku, un, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, to skaits ir palielinājies par 4,1%.
Gada otrajā ceturksnī nedaudz vairāk nekā divas piektdaļas (44,2%) no ekonomiski neaktīvajām personām veidoja pensionāri, katrs ceturtais (28,4%) bija skolnieks vai students, kas mācījās pa dienu un pārskata nedēļā nestrādāja, katrs vienpadsmitais (8,9%) ekonomiski neaktīvais iedzīvotājs sevi uzskatīja par mājsaimnieku/-ci, savukārt katrs četrpadsmitais (7,2%) bija ilgstoši slimojošs iedzīvotājs vai invalīds.
Īpaša uzmanība šajā grupā jāpievērš personām, kuras ir potenciālie darba meklētāji, bet ir zaudējuši cerības atrast darbu vai arī nezina, kur un kā to meklēt. Apsekojuma rezultāti liecina, ka pārskata ceturksnī valstī tādu cilvēku, kuri ir zaudējuši cerības atrast darbu, bija 44 100 jeb 7,2% no ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita. Salīdzinot ar 2009.gada otro ceturksni, cilvēku skaits, kas zaudējuši cerības atrast darbu, ir nedaudz palielinājies – par 900.
Centrālā statistikas pārvalde nejaušās izlases rezultātā atlasīja 6000 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7400 cilvēku vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Līdz ar to iegūtie rezultāti par situāciju darba tirgū un iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti aptver šo vecuma grupu.
Apsekojuma datu vispārināšanai tiek izmantots iedzīvotāju skaits (15-74 gadu vecumā) 2010.gada sākumā.
NOZARE.LV
Komentāri