Cēsīs sētmalēs piesaulē zied pienenes, dārzos kā balti mākoņi izziedējušas plūmes, ķirši raisa ziedus… Lauku ainavā krāsas nosaka bērzi – violetais, dzeltais un zaļais, arī baltais, melnais izceļas smilšu brūnajā apkārtnē. Citviet Latvijā jau zied ievas, mūspusē tās vēl domā. Zilās, baltās, dzeltenās vizbulītes jau noziedējušas, arī cīrulīši, sniegpulkstenītes, kārkli, toties ziedu vēršanai gatavojas tulpes, agrākās narcises ziedu galvas jau izslējušas.
“Šis ir agrs pavasaris, bet tas nav pārsteigums. Aprīlī tāds laiks jau bijis,” saka cēsniece Lilija Zušmane un priecājas par saulīti, arī to, ka gribas būt ārā, nevis kā ziemā sēdēt istabā.
Jaunrauniete Biruta Bērziņa gan bilst, ka savos 70 gados tik agru pavasari neatceras. “Katru gadu jau daba ar kaut ko pārsteidz. Tad dziļš sniegs, sausa vasara, tad agrs pavasaris, vēls rudens. Šis esot bērzu gads. Tik daudz un tik garu skaru
citus pavasarus nav redzēts. Bērzi ir tik skaisti! Bērzu gads – tas nozīmē sausu vasaru,” domās dalās Biruta un piebilst, ka atmiņā palikuši dažādi pavasari. Viņa atceras 1.maiju, kad tulpes ziedējušas un visas
no sala nolaidušās. “15.maijā jāstāda sīpoli, tā mamma mācīja, tā arī daru. Vienu pavasari vagas jau bija izdzītas, sīpoli sagatavoti, uzkrita sniegs, bija jāatliek stādīšana. Vienos Jāņos uznāca tāda salna, ka kartupeļi nosala. Atceros Lieldienas, ka pa dienu sasniga tik daudz, ka vakarā netikām no mājas ārā. Dažādi bijuši pavasari, tāpat arī ziemas,” domās dalās jaunraunēniete. Biruta uztraucas par salu, ko sola sinoptiķi. Upenājiem pumpuri piebrieduši, būtu žēl, ja nosaltu, visu jau sasegt nevar. Siltā ziema
arī nebija labvēlīga, jau decembrī ceriņiem brieda pumpuri. Jaunraunēniete stāsta, ka blakus mājai ziemas kviešu lauks tagad sāk atkopties, pavasara sākumā izskatījās bēdīgs. Rapša sējums
gan brūns. “Laukos jau vēl plūmes, ķirši nezied. Bet, ja būs auksts, pumpuri var ciest,” bilst Biruta. Viņai siltumnīcā jau izauguši redīsi, dilles sprīža garumā, arī lociņi. “Lai kāds būs pavasaris un vasara, kā mana mamma teica – daba parādā nepaliks. Kaut kas neizaugs, kas cits padosies labāk. Daba visu tur līdzsvarā,” saka Biruta Bērziņa.
Cēsniece Aija Muceniece “Druvai” atzina, ka nebūt nav pārsteigta par agro pavasari. Bijuši pavasari, kad maija sākumā jau dārzos viss bijis sastādīts un sasēts. “Pavasarī viegli pārsteigties, jo pēc siltajām dienām var uznākt sals,” saka Aija.
Tuvāk Rīgai jau daudzviet sāk ziedēt ievas – divas, trīs nedēļas agrāk nekā parasti.
Saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas datiem vidējais ievu ziedēšanas sākums ir 14.maijs. Iepriekšējais agrākais ievziedu sākums konstatēts 1990.gadā, kad ievas sāka ziedēt 26.aprīlī, bet visvēlākais ievziedu laiks bijis 1980.gadā, kad ievu ziedi atvērās 25.maijā.
Dabā viss notiek pēc tās likumiem un aprēķiniem. Kā vēsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs,
meteoroloģiskais pavasaris, ko definē kā stabilu diennakts vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanos virs nulles, šogad Latvijā iestājās jau 7.februārī – aptuveni sešas nedēļas agrāk par ilggadējo vidējo datumu un divus mēnešus agrāk nekā pērn.
Vidējā gaisa temperatūra martā bija teju piecus grādus augstāka par normu, mēneša gaitā Latvijā tika reģistrēti vairāk nekā 50 siltuma rekordi. Savukārt aizvadītajās Lieldienās valstī tika laboti desmit siltuma rekordi.
Bet ieraksti vēsturē liecina, ka daudz kas reiz jau bijis, varbūt ne tieši tā, bet tomēr. 2000.gada aprīlis bija siltākais kopš šādas informācijas apkopošanas, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra piekrastes rajonos svārstījās no
6 līdz
9 grādiem, bet pārējā teritorijā no
8 līdz 11 grādiem. 18.aprīlī Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +21,4 °C. Iepriekšējais rekords reģistrēts 1906. gadā
– plus
20,6 °C.
2000.gada 24.aprīlī Rīgā uzstādīts jauns diennakts, kā arī aprīļa absolūtais temperatūras maksimums +27,9 °C. 2005.gada 20.aprīlī
Rīgā arī uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +25,1 °C. Iepriekšējais rekords, kas bija +22,4 °C, fiksēts 1964. gada 20. aprīlī. Savukārt 2010.gada 23.aprīlī daudzviet Latvijā un arī Rīgā dienas laikā tika novērots lietus, sniegputenis, kā arī sniega graudi. Vietām Vidzemē izveidojās īslaicīga sniega sega 0,5 centimetru
biezumā. Bet pērn šajās dienās laiks bija ļoti silts.
Aizvakar bija Jurģu diena. Ticējums vēsta, ka Jurģu rītā vēji kaujoties; kāds vējš Jurģos, tāds pūtīs visu gadu. Ja Jurģos līst lietus, būs slapja vasara, meža pļavās nebūs zāles.
Sarmīte Feldmane
Komentāri