Piektdiena, 19. decembris
Vārda dienas: Lelde, Sarmis

CV – darbs ārzemēs

Druva
23:00
17.10.2008
83

Daudzi jaunieši izmēģinājuši veiksmi ārzemēs, dodoties strādāt uz dažādām valstīm un veicot dažādus pienākumus. Lielākoties visi atzīst, ka izvēli nenožēlo un no Latvijas prom devušies elementāras iztikšanas dēļ. Kārlis, strādā Dānijā:

– Dānijā strādāju jau ceturto gadu un ar dzīvi esmu apmierināts. Darbu esmu atradis palielā lauku fermā un manos pienākumos ietilpst braukšana ar dažādiem traktoriem, sējas, pļaujas un dažādi citi darbi. Noteikti nenožēloju to, ka esmu devies prom no Latvijas, jo saprotu, ka šo gadu laikā nekas te arī nav mainījies. Gadā pāris reizes vien apciemoju vecākus un draugus un laimīgs dodos prom. Es Dānijā nopelnu pietiekami daudz, lai nedomātu par iztikšanu, kas man līdz tam bija jādara, Latvijā dzīvojot. Turklāt darba devējs mani novērtē, un tas rada lielu gandarījuma sajūtu. Runājot par nākotni, nemāku teikt, vai un kad atgriezīšos Latvijā. Taču, ja atgriezīšos, domāju, ka mana Dānijā gūtā darba pieredze tikai noderēs. Tiesa gan, Latvijā šādu darbu nedarītu, te arī neviens par to normāli nemaksātu. Zanda, darba pieredze Īrijā:

– Peļņā uz ārzemēm dodos tikai vasaras mēnešos, kad šeit paņemu atvaļinājumu. Man darbs Cēsīs nav nekādi saistīts ar to, ko daru ārzemēs. Tur tas ir sezonas darbs un ātras peļņas avots. Vismaz līdz šim tā bija, jo spriest, kā būs nākamgad, nevaru. Tur nepilnos trīs mēnešos nopelnīju vairāk, nekā šeit strādājot pusgadu. Atšķirība taču ir, vai ne? Teikšu gan godīgi, ka darba pieredze ārzemēs neuzrādās manā CV, jo tas neko nepierāda. Ja es Īrijā strādātu par grāmatvedi vai vēl ko citu, tam nozīme būtu. Jānis, celtnieks Anglijā: – Daudzi latvieši pēdējā pusgada laikā ir devušies prom no Anglijas, jo arī šeit darba vairs nav tik daudz, kā bija. Es strādāju, jo esmu atzīts par labu un novērtētu meistaru. Tuvākajā laikā nedomāju atgriezties mājās. Anglijā esmu pavadījis jau divus gadus un pamazām sāku iedzīvoties šajā vidē. Man maksā labi. Sūdzēties nevaru. Un tieši nauda bija iemesls, kāpēc nolēmu doties peļņā uz citām zemēm. Latvijā valdīja bardaks un no draugiem nākas dzirdēt, ka šobrīd tas ir vēl lielāks. Es noteikti nekaunos no tā, ka gūstu šādu pieredzi ārzemēs un, ja kādreiz vajadzēs, droši teikšu, ka esmu strādājis ārpus Latvijas. Domāju, ka manā CV tas būs labs ieraksts. Mareks, strādā uz kuģa: – Pirms došanās jūrā, strādāju Cēsīs par bārmeni. Taču alga bija samērā maza un nācās domāt par citām darba iespējām. Turklāt ar draudzeni nopirkām dzīvokli un uz pleciem uzgūlās arī kredītsaistības. Tā kā man vienmēr patikusi jūra nolēmu darbu dabūt šajā jomā. Tā jau nepilnus divus gadus strādāju par bārmeni uz kuģa. No mājas prom esmu divus, trīs mēnešus, tad nepilnu mēnesi mājās. Viegli, protams, tas nav. Taču šobrīd teikt, ka šo darbu daru tikai naudas dēļ, būtu nepatiesi, jo, salīdzinot ar inflāciju valstī, mana nopelnītā alga vairs nav tik liela kā sākumā. Taču Latvijas darba tirgus man nespēj piedāvāt to, ko vēlos. Nākotnē plānoju nomainīt kuģi, uz kura būtu iespēja strādāt pa mazākiem laika periodiem. Tad biežāk būtu mājās un vairāk laika veltītu ģimenei.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
19

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
229

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
102

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
484

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
76

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
47

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
16
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
35
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
31
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
47
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
48
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi