Šī gada otrajā ceturksnī situācija Latvijas mājsaimniecībās ir nedaudz uzlabojusies. Ja pirmajā ceturksnī 75% respondentu atzina, ka pēdējo 12 mēnešu laikā ekonomiskā situācija viņu mājsaimniecībā ir pasliktinājusies, tad otrajā ceturksnī uz mājsaimniecības situācijas pasliktināšanos norādīja 66% respondentu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktās aptaujas par mājsaimniecību labklājību.
Gada pirmajā ceturksnī 71% mājsaimniecību laukos un 76% mājsaimniecību pilsētās norādīja, ka pēdējo 12 mēnešu laikā ekonomiskā situācija viņu mājsaimniecībā ir pasliktinājusies. Gada otrajā ceturksnī uz mājsaimniecības situācijas pasliktināšanos norādīja 58% mājsaimniecību laukos un 70% mājsaimniecību pilsētās.
Kā galvenie situācijas pasliktināšanās iemesli CSP aptaujās ir minēti: darba samaksas samazināšanās, pārtikas produktu un citu pirmās nepieciešamības preču cenu paaugstināšanās, darba zaudēšana, darba meklējumu pārtraukšana, jo zuda cerības to atrast, darba samaksas aizkavēšana un citi iemesli.
14% no tām mājsaimniecībām, kurās dzīvojošie meklēja darbu, kāds no viņiem to ir atradis. Pirmajā ceturksnī šādu mājsaimniecību bija 11%. 8% no mājsaimniecībām, kurās kāds no tajās dzīvojošajiem nodarbojās ar savu uzņēmējdarbību, atzina, ka pieaudzis pieprasījums pēc viņu uzņēmumā ražotās produkcijas. Pirmajā ceturksnī uz pieprasījuma pieaugumu norādīja 7% mājsaimniecību.
Ņemot vērā ienākumu samazināšanos un esošo ekonomisko situāciju, iedzīvotāji pēdējo 12 mēnešu laikā veikuši dažādus taupības pasākumus.
Otrajā ceturksnī 57% mājsaimniecību ierobežoja vai atlika apģērba iegādi, pirmajā ceturksnī tādu mājsaimniecību bija 66%. Otrajā ceturksnī 40% mājasaimniecību samazināja pamata pārtikas produktu – kartupeļu, maizes, putraimu, olu, piena – patēriņu (pirmajā ceturksnī – 50%). 23% mājsaimniecību otrajā ceturksnī atlika vizīti pie ārsta ekonomisku apsvērumu dēļ (pirmajā ceturksnī – 32%). Gada otrajā ceturksnī 22% mājsaimniecību kavēja īres vai komunālos maksājumus (pirmajā ceturksnī – 25%).
Ekonomiskās stabilitātes nodrošināšanai būtiski ir mājsaimniecību finanšu uzkrājumi, taču apmēram četras piektdaļas (81%) mājsaimniecību atzina, ka tādu vispār nav. Ja mājsaimniecībai šādi uzkrājumi ir bijuši, tad, kā liecina aptaujas rezultāti, pēdējo 12 mēnešu laikā 51% mājsaimniecību tie samazinājušies, bet apmēram pusei (47%) mājsaimniecību situācijā, ja šie uzkrājumi būtu vienīgais iztikas avots, ar tiem pietiktu tikai no viena līdz četriem mēnešiem .
Ekonomiskās situācijas uzlabošanai mājsaimniecības saņem gan valsts un pašvaldību, gan radu, draugu un cita veida palīdzību. Palīdzību no valsts un pašvaldībām pēc aptaujas datiem saņēmuši 11% mājsaimniecību (pirmajā ceturksnī -10%).
Materiālo palīdzību no radiniekiem vai draugiem Latvijā pēdējo 12 mēnešu laikā ir saņēmuši 12% mājsaimniecību, bet 5% mājsaimniecību – materiālo palīdzību no radiem vai draugiem, kuri dzīvo ārzemēs.
CSP turpinās veikt šādu aptauju katru ceturksni un regulāri informēs par tās rezultātiem.
Lai iegūtu informāciju par mājsaimniecību labklājību, CSP 2010.gada otrajā ceturksnī turpināja veikt aptauju, kas sagatavota ar Pasaules Bankas ekspertu atbalstu. Aptaujas laikā vienam no mājsaimniecības locekļiem tika jautāts par ekonomiskās situācijas izmaiņām mājsaimniecībā pēdējo 12 mēnešu laikā. 2010.gada otrajā ceturksnī aptaujā tika iegūta informācija no 3500 mājsaimniecībām.
NOZARE.LV
Komentāri