Cēsu novada domes deputāts Jānis Goba (LZP) iesniedzis lūgumu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim (RP) pieļaut deputāta un izpildvaras vadošā amata apvienošanu, savukārt citviet Vidzemē vairāki deputāti savus mandātus noliek.
Goba, kas patlaban vienlaikus ir arī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu iecirkņa priekšnieks, personīgi iesniedzis lūgumu iekšlietu ministram izņēmuma kārtā pieļaut amatu apvienošanu, informēja Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs (V). Goba personīgi iesniedzis lūgumu izskatīt viņa iespējas apvienot deputāta un policijas iecirkņa priekšnieka amatus un patlaban gaida ministra atbildi.
Kā norādīja Rozenbergs, citus deputātus amatu apvienošanas aizliegums, kas stāsies spēkā ar 1.jūliju, neietekmē, jo deputāti jau apzināti savus sarakstus veidojuši apzinīgi, ar mērķi patiešām strādāt domē un veltīt savu laiku darbam tajā.
Savukārt šodien Gulbenes novada domes kārtējā sēdē amatu apvienošanas aizlieguma dēļ no domes deputāta mandāta atteicies Lizuma pagasta pārvaldes vadītājs Uģis Aigars (LZS), aģentūrai LETA pastāstīja domes jaunievēlētais priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs (Reģionu alianse). Pēc priekšsēdētāja teiktā, Aigars jau gadiem ir veiksmīgi strādājis pagasta pārvaldē un šis amats viņam pašam šķitis saistošāks. Citus domes deputātus jaunie amata savienošanas noteikumi neskaršot, apgalvoja Stepanovs.
Līdzīga situācija ir arī Madonas novadā, kur, lai saglabātu savu līdzšinējo amatu izpildvarā, vairāki deputāti nolikuši savus mandātus. Sākotnēji to izdarījis Bērzaunes pagasta pārvaldes vadītājs Ivars Miķelsons (“Vienoti Latvijai”) un Sarkaņu pagasta pārvaldes vadītājs Andris Simtnieks (ZZS), savukārt Simtnieka vietā, balstoties uz vēlēšanu rezultātiem, no Zaļo un zemnieku savienības saraksta deputāta krēslu aicināta ieņemt nākamā sarakstā – Madonas novada pašvaldības Sociālā dienesta vadītāja vietniece Anita Biķerniece.
Savukārt viņa, atbilstoši jaunajiem amatu apvienošanas ierobežojumiem, bijusi spiesta izvēlēties pildīt domes deputāta vai sociālā dienesta darbinieces amata pienākumus, tādēļ arī Biķerniece nolikusi deputāta mandātu.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis (ZZS), Alūksnē deputātu vidū nav personu, kas vienlaicīgi ieņemtu vadošos amatus novada izpildvarā un deputāta amatu, līdz ar to šī iemesla dēļ izmaiņas domes sastāvā neesot gaidāmas. Kā LETA jau ziņoja, līdzīga situācija ir arī Valmierā, kur pilsētas domes deputātu sastāvu jaunie noteikumi nemainīs.
Kā iepriekš aģentūrai LETA norādīja Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs Inesis Boķis (“Valmierai un Vidzemei”), vienīgais izņēmums ir līdzšinējais izpilddirektors Jānis Baiks (“Valmierai un Vidzemei”), kurš lēmis no abiem amatiem izvēlēties turpmāk pildīt domes deputāta un priekšsēdētāja vietnieka pienākumus, norādīja Boķis.
Tāpat LETA jau ziņoja, ka Valkas novada domē deputāta mandātus nolikuši Valkas novada domes Kārķu pagasta pārvaldes vadītājs Aivars Cekuls (VL-TB/LNNK) un domes izpilddirektors Guntis Bašķis (VL-TB/LNNK), savukārt līdzšinējais Valkas novada domes Attīstības un projektu daļas vadītājs Ernests Lībietis (Vidzemes partija) nolēmis saglabāt deputāta mandātu un atteikties no amata domē, norādīja Krauklis.
No šā gada 1.jūlija pašvaldību deputāti vairs nevarēs ieņemt pašvaldības izpilddirektora vietnieka, kā arī pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja un viņa vietnieka amatus, paredz 31.janvārī Saeimā pieņemtie grozījumi likumā “Par pašvaldībām”. Pašvaldības deputāts vairs nevarēs ieņemt amatu arī pašvaldības administrācijā, ja viņa pienākumos ir domes lēmumu projektu sagatavošana, lēmumu tiesiskuma un lietderības pārbaude, domes pieņemto lēmumu kontrole un uzraudzība.
Tāpat deputāts savu amatu nedrīkstēs savienot, tieši vai pastarpināti sniedzot dažādus pakalpojumus domes administrācijai.
Deputātiem būs liegts ieņemt arī valdes locekļa amatu attiecīgās pašvaldības kapitālsabiedrībā, kapitālsabiedrībā, kurā pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā ar citām pašvaldībām pārsniedz 50%, un kapitālsabiedrībā, kurā vienas vai vairāku pašvaldības kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50%.
LETA
Komentāri