Par
Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu Cēsu klīnikā veikts vērienīgs projekts – operāciju bloka un diagnostikas nodaļas rekonstrukcija. Ceturtdien svinīgā pasākumā tika atklātas jaunās telpas.
Cēsu klīnikā beidzies ERAF līdzfinansētais projekts „Stacionāra infrastruktūras uzlabošana SIA “Cēsu klīnika” operāciju blokā un diagnostikas nodaļā kvalitatīvas ārstēšanas un efektīvas saimniekošanas nodrošināšanai.” Tā mērķis ir uzlabot veselības aprūpes kvalitāti, izmaksu efektivitāti un uzlabot pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar kustību traucējumiem, nodrošināt kvalitatīvu diagnostiku un operatīvo ārstēšanu.
Cēsu klīnikas finanšu direktore Iveta Ozoliņa atklāj, ka projekta īstenošana ir profesionāļu komandas ieguldītā darba nopelns. „Galvenais virzītājspēks ceļā uz mērķi bija mūsu ambīcijas un speciālistu zināšanas. 2010. gadā bija pieejams ES struktūrfonda finansējums. Tas bija impulss, kas pamudināja domāt par projekta realizāciju.” Viņa norāda, ka šoreiz galvenais bija operāciju bloks un infrastruktūras sakārtošana ap to.
Rekonstrukcija tika veikta 2700 kvadrātmetru platībā. Tika pārvietotas dažas nodaļas, atbrīvojot vietu operāciju blokam. “Rezultātā izveidots jauns operāciju bloks ar pirmsoperāciju un pēcoperāciju nodaļu, sakārtota laboratorija, jaunā kvalitātē ir arī diagnostikas nodaļa. Ieguldījums ir milzīgs, jo abas šīs nodaļas slimnīcās izmaksā visvairāk. Turpinām strādāt, projektējam ambulatoro korpusu,” stāsta I.Ozoliņa un norāda, ka izlietoti gandrīz trīs miljoni latu.
Pēc rekonstrukcijas ārstu speciālistu kabineti ir pieejami pirmajā stāvā, turpat arī uzņemšanas nodaļa, tas ļauj pacientiem saņemt izmeklējumus vienuviet. Lai uzlabotu neatliekamās palīdzības sniegšanu, no uzņemšanas nodaļas uz operāciju bloku
ierīkots tiešais lifts. Un NMS Laboratorijas darbinieki bija pirmie, kas iekārtojās jaunajās telpās diagnostikas korpusa 2. stāvā.
Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētājs Guntars Kniksts norāda: “Paši esam atbildīgi par slimnīcas nākotni. Vienīgā iespēja, kā par to rūpēties, ir veidot darbiniekiem un pacientiem komfortablus apstākļus, gan nodrošinot mūsdienīgu iekārtojumu telpās, gan piedāvājot atbilstošu veselības aprūpes pakalpojumu klāstu.” Viņš norāda, šis gads slimnīcai ir zīmīgs – aprit 250 gadi, kopš oficiāli arhīvos reģistrēta pirmā slimnīcas ēka Cēsīs. Savukārt pašreizējā, kurā ārstniecība un medicīniskā aprūpe notiek joprojām, tika uzbūvēta un atklāta 1975. gadā.
Rekonstruēto telpu atklāšanā piedalījās ciemiņi un medicīnas darbinieki, pašvaldību pārstāvji. Ieradās arī veselības ministre Ingrīda Circene. „Cēsu slimnīca ir nopietns spēlētājs lokālo medicīnisko pakalpojumu jomā. Redzam, ka finansiālie līdzekļi ir ieguldīti pamatoti. Sakārtota vide ir daļa no ārstniecības pakalpojuma, jo arī vide ārstē slimnieku. Un personāls ārstē pacientu pat tad, kad netiek veikta nekāda ārstnieciska manipulācija. Mūsdienās operācijas ir sarežģītas un dārgas, taču to rezultāts ir redzams uzreiz,” atzīst ministre un skaidro: „Pamazām mēs virzāmies uz Rietumeiropas līmeni, kur ārstēšanās ilgums slimnīcā ir vidēji divas, trīs dienas. Iespējams, arī pie mums drīz samazināsies laiks, kuru slimnieks uzturas stacionārā.”
Cēsu klīnikas pašreizējā situācija tiek vērtēt līdzīgi, kā citās slimnīcās. „Esam lokālā slimnīca, tāpēc mums vairāk jācīnās par savu pastāvēšanu, jo brīžiem jādzird par kādas slimnīcas slēgšanas jautājuma risināšanu, bet mēs par to neuztraucamies, jo viss, kas ir izveidots, ir ar domu, ka kāds noteikti gribēs pirkt šos valsts pakalpojumus. Vismaz ambulatorā dienesta stacionārs ir nodrošināts un pilnībā izmantojams. Tas viss ir paliekoša vērtība, ” skaidro G. Kniksts un atzīst, ka valsts piešķirtais finansējums ir neliels. “Darbojas kvotu sistēma, kas paredz, ka speciālists mēnesī par valsts naudu var pieņemt noteiktu skaitu pacientu, savukārt pārējie tiek pierakstīti rindā uz nākamajiem mēnešiem. Diemžēl pie dažiem speciālistiem jau gada pirmajos mēnešos beidzas valsts kvota. Tiem, kuri nevēlas gaidīt rindā pie speciālista, ir iespēja saņemt maksas pakalpojumu. Šāda situācija ir visā valstī,” apliecina valdes priekšsēdētājs.
Atskatoties uz jau īstenotajām iecerēm, G.Kniksts uz nākotni raugās pozitīvi. „Slimnīca pastāv un pastāvēs, bez medicīniskiem pakalpojumiem neiztikt. Īstenojot tik vērienīgu projektu, saprotam, ka notiek raita virzīšanās uz priekšu. Izvērtējot pacientu pieprasījumu pēc konkrētiem pakalpojumiem, pievēršot uzmanību demogrāfiskās situācijas un citiem rādītājiem, veidojam attiecīgu pakalpojumu klāstu. Pašreizējais attīstības virzītājs ir mūsu izstrādātais Cēsu klīnikas attīstības plāns, un šī ir tikai attīstības posma pirmā daļa. Priekšā vēl daudz darāmā, jācīnās un jāmeklē finansiālie līdzekļi, lai īstenotu mērķi.”
Ilze Fedotova
Komentāri