No pagājušās nedēļas Cēsu klīnikā turpina sniegt ambulatoro palīdzību, kas tika ierobežota jūnija beigās, sarunā pastāstīja SIA “Cēsu klīnika” valdes priekšsēdētājs Guntars Kniksts.
Slimnīcā darbs vecajās sliedēs atgriezies, kad kļuvis zināms, ka ārstniecības iestādēm piešķirts papildus finansējums.
Laikā, kamēr slimnīca samazināja pakalpojumu sniegšanu, bija cilvēki, kuri, piemēram, ķirurģiskās operācijas izvēlējās veikt par savu naudu. Tomēr, kā stāsta Kniksts, lielākā daļa cilvēku bijuši ar mieru gaidīt rindā, lai veiktu valsts apmaksātu manipulāciju. “Lielākā daļa cilvēku, kuriem veselība atļāva, gaidīja rindā. Pa šo laiku rindā bija apmēram 70 cilvēki. Notiekošajam viņi piegāja ar sapratni, jo bija izskaidrots, kādēļ tā notiek.”
Cēsu klīnikas ambulatoram papildus piešķirti aptuveni 120 000 latu, bet stacionāram – aptuveni 100 000 latu. Kā spriež Kniksts, no pakalpojumu izpildes viedokļa līdzekļu ambulatorajai palīdzībai līdz gada beigām vajadzētu pietikt.
Stacionārajai palīdzībai līdzekļi tomēr piešķirti mazākā daudzumā nekā būtu vajadzīgs pēc slimnīcas aprēķiniem, tādēļ slimnīca raudzīsies, lai stacionārā nokļūtu un uzturētos tikai tie, kuriem tas patiešām ir nepieciešams.
Slimnīcas vadība cer, ka šajā gadā tā savu darbību varēs beigt “pa nullēm”. “Maksātnespējas problēmu mums nav, parādu nav, iekļaujamies maksājuma grafikos,” situāciju raksturo Kniksts. Viņš pieļauj, ka par kādu slimnīcas sniegto stacionāro pakalpojumu valsts tomēr nesamaksās.
Domājot par nākamo gadu, slimnīcas vadība uztraucas, vai valdība spēs sabalansēt budžetu vai arī atkal medicīnas iestādēm tiks iedota nauda, kuras visam gadam tāpat nepietiks, līdzīgi kā iepriekšējos divos gados.
LETA jau ziņoja, ka 24.augustā valdība atbalstīja Veselības ministrijas (VM) lūgumu par papildu 26,2 miljonu latu piešķiršanu neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu nodrošināšanai līdz gada beigām.
20,6 miljoni latu no minētās summas, kas tiks novirzīta no programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, būs nepieciešami stacionāru darbības nodrošināšanai, pārējie līdzekļi – ambulatorai veselības aprūpei.
Tāpat ziņots, ka Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis ir pārliecināts, ka ar veselības aprūpei piešķirto papildu finansējumu līdz gada beigām ir jāpietiek, taču būs daudz darba pie šī finansējuma godīgas sadales visām Latvijas slimnīcām.
LETA
Komentāri