Tikai ar likumdošanas palīdzību ir iespējams ierobežot pārgalvīgo bļitkotāju bezatbildību, tāpat būtu ieviešama zemledus makšķernieku apdrošināšana, uzskata apdrošināšanas sabiedrības “BTA Insurance Company” (BTA) valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus.
Apdrošināšanas sabiedrība BTA atzinīgi vērtē Latvijas Makšķernieku asociācijas ierosinājumu ieviest zemledus makšķernieku apdrošināšanu un administratīvo sodu sistēmu pārgalvīgiem ledus prieku baudītājiem. Ieviešot šāda veida finansiālo atbildību, tiks veicināta pārdomāta valsts līdzekļu izlietošana un netiks izšķiesta nodokļu maksātāju nauda.
“Cilvēkam ir jāuzņemas atbildība par savas rīcības sekām, nevis tas jādara valstij, tērējot tūkstošiem latu un riskējot ar glābēju drošību, lai noceltu no ledus gabala simtiem pārdrošu bļitkotāju. Ir skaidrs, ka katrs Latvijas iedzīvotājs maksāja par tiem 200 makšķerniekiem, kuri pēkšņi attapās vieni jūrā uz ledus. Rezultāts ir tūkstošiem iztērētu nodokļu maksātāju latu un smaidoši vīri, kuri medijiem stāstīja, ka bail nemaz neesot bijis. Man ir prieks, ka mūsu valsts makšķernieks ir drosmīgs, bet vienlaikus kauns par viņa bezatbildību un pārdrošo apziņu – ja kas, mūs tik un tā izglābs,” atzīst Lucaus.
Patlaban normatīvajos aktos nav noteikts, kuros gadījumos pašam cilvēkam ir jāsedz visi izdevumi, kas saistīti ar glābšanas dienestu iesaisti. Līdz ar to tikai un vienīgi valsts pati uzņemas visu atbildību arī par tiem cilvēkiem, kuri apzināti sper soli uz plāna ledus gabala, nedomājot par saviem tuviniekiem un paši par sevi. Lucaus uzskata, ka šāda veida bezatbildību rada apziņa, ka ar mani nekas nenotiks un gadījumā, ja notiks, tad valsts spēka un glābšanas struktūru uzdevums ir mani izglābt.
“Jā, glābšanas dienestu galvenā funkcija ir glābt nelaimē nonākušos, taču tikai un vienīgi pašam cilvēkam ir jāuzņemas atbildība par savu rīcību,” atzīst Lucaus.
Lai turpmāk novērstu šādas bezatbildīgas rīcības sekas, veicinot cilvēkus uzņemties atbildību par savu rīcību, apdrošināšanas sabiedrība BTA piedāvā valstij normatīvajos aktos noteikt, ka makšķernieka pienākums ir segt tā glābšanas izdevumus no personīgajiem līdzekļiem, ja makšķernieks tiek glābts no ielūšanas ledū, pazušanas jūrā vai citās ūdenstilpēs, kā arī to, ka makšķernieka obligāts pienākums ir iegādāties apdrošināšanas polisi, kas garantē tā glābšanas izdevumu segšanu.
Šādos apstākļos BTA ir gatava piedāvāt apdrošināšanas polises jebkuram zemledus makšķerniekam. Apdrošināšanas prēmija tiks noteikta, ņemot vērā makšķernieka paradumus un dzīves stilu. Pārkāpjot apdrošināšanas līguma noteikumus, piemēram, personai atrodoties uz ledus īpaši neatbilstošos un bīstamos apstākļos un apzināti pakļaujot sevi briesmām, glābšanas izdevumi regresa kārtībā tiktu piedzīti no izglābtās personas.
Tādējādi BTA nodrošinātu finansiālu aizsardzību gan valstij, sedzot glābšanas operāciju izdevumus, gan arī makšķerniekiem, kuri ievēro elementāras piesardzības normas un no makšķerēšanas ir paredzējuši atgriezties sveiki un veseli.
Lucaus uzskata, ka paralēli likumu izstrādei ir jāveic intensīva sabiedrības izglītošana un brīdinājuma sistēmas izstrāde.
“Līdzīgi kā izglītojot autobraucējus par sekām, braucot dzērumā, valsts uzdevums ir izglītot un brīdināt cilvēkus par sekām, kādas var būt bezatbildīgai rīcībai arī citos apstākļos. Bļitkotāji, kūlas dedzinātāji un dzērājšoferi ir sava veida riska grupa, kura jāizglīto un jābrīdina. Zemledus makšķerēšana ir sena un iecienīta tradīcija ne tikai Latvijā. Izskaust šo nodarbi nevar un nevajag. Taču mums ir jāveicina makšķernieku rūpes pašiem par savu dzīvību un atbildību pret apkārtējiem,” uzsver Lucaus.
NOZARE.LV
Komentāri